Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Aktuāli
Rīgā -2 °C
Sniega pārslas
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Tekla Šaitere

Paraksties pret nežēlību!

Kad sabiedrības vērtējumam tika nodoti biedrības Dzīvnieku brīvība rīcībā nonākušie materiāli, kuros redzami 2012. gada rudenī fiksētie apstākļi Latvijas kažokzvēru audzētavās, redzētais - slimi un miruši dzīvnieki būros kopā ar dzīvajiem, antisanitāri apstākļi, sprostu šaurība - lika cilvēku sirdīm izmisumā sažņaugties.

Mani zem ūdens nepavilks

Vienmēr mulstu, kad jātiekas ar Raimondu Paulu. Pagājušajā piektdienā bija īpaši neomulīga sirds drebēšana, jo rīta stundā Maestro bija tiesas sēde Krājbankas lietā. Taču intervijā, kas notiek Radio mājā, Pauls ir mierīgs, tikai rokas nedaudz nodod sirdī sakrājušos rūgtumu: «Tā bija mana godīgi nopelnīta nauda. Taču es izdzīvošu, mani zem ūdens nepavilks.»

Vaniļas panna cotta(1)

Pagatavošana: 1. Želatīnu bļodiņā aplej ar 100 ml auksta ūdens un atstāj uzbriest vismaz 15 minūtes.

Es tev pastāstīšu

Vakarā pa ielu pastaigājās divas draudzenes ar saviem suņukiem - špiciņu un takšeli. Pusaudzes savā starpā tērgāja un smēja, šuneļi saitē gandrīz ar spēku tika vilkti līdzi, bet šiem gribas gan apošņāties, gan izlasīt sniegā atrastās vēstulītes, galu galā nokārtot darīšanas. Meitenes neatskatoties vilka šuneļus saitītē gluži kā rotaļlietas uz ritentiņiem - apnikušas, bet pamest nedrīkst.

Ar cieņu šajā dzīvē, ar godu aizsaulē(1)

Kad pirmo reizi redzēju Pandu, viņam bija tikai gads un daži mēneši. Pārvarējusi iekšējas bailes (90. gados cilvēkiem bija izstrādājies stereotips, ka bulterjers ir bandītu suns, īsts briesmonis ar haizivs zobiem un nāvējošu tvērienu), jau pēc pāris minūtēm glāstīju suni un priecājos par viņa gudro acu skatienu un labajām manierēm.

Ruso un Zorro - atšķirīgi savā līdzībā

Ar žurnālu dizaineru Kirilu Šmeļkovu un viņa jauno ģimenes locekli foksterjeru Zorro norunājam tikties Biķernieku mežā. Uz interviju paņemu līdzi savu spanielīti Beibi. Taču nākas atzīt, ka šie abi ir dažāda rakstura. Zorro bērnišķīgā sajūsmā metas Beibei virsū, sak, nu skriesim, spēlēsimies! Pusgadu vecais kucēns nes viņai čiekuriņus un kociņus, rej un nesaprot, ka suņu jaunkundzei labāk gan patiktu romantiska pielūgsme, nevis puiciski skaļa uzmācība.

Mīļuma saulītē atvilgt

Mani aizkustināja bulterjeru šķirnes cienītājas Sanitas Dikas-Bokmelderes portālā Facebook ievietotā fotogrāfija. No attēla staroja miers, siltums, savstarpēja sapratne un mīlestība, kas tik ļoti nepieciešams dzīves nogali sasniegušiem sirmgalvjiem. Zvanīju Sanitai, jo domāju, ka attēlā redzamie ir viņas suņi, siržu lauzēji un sirsnīgi bučmūlīši.

Garšīgas ģimenes pusdienas

Katra saimniece arvien domā, ko gatavot ģimenei, saviem mīļajiem ēdienreizē. Galvā rosās domas, kas garšos, kādi produkti ir pie rokas, cik laika paņems gatavošana. Protams, garšos viss, ko mājasmāte liks galdā, ar mīlestību gatavotu. Blaumaņa ielas restorāna Viesistaba vintage šefpavārs Normunds Šaiters ceļ galdā aizmirsto, bet latviešiem tik pazīstamo vērša astes zupu, uzkodai piedāvā zivju kūciņas, bet saldajā iesaka nogaršot kaut ko svešzemnieciskāku - panna cotta, kas tulkojumā no itāļu valodas nozīmē vārīts saldā krējuma krēms.

Ņucīlija ārstē sevi ar mildronātu

Tas notika pirms sešiem gadiem. Kad patversmē Dzīvnieku draugs ieradās Ingrīda Kalviņa ar meitu Aiju, divarpus gadus vecā Ņucīlija pati iekāpa viņu līdzatnestajā dzīvnieku pārnēsājamajā konteinerā. Jau toreiz bija zināms, ka Ņuce ir viens slimību kamols, bet kaķenītes galvenā kaite ir nieru mazspēja.

Lai atgrieztos mājās

2. februārī no Skuķīšiem Garkalnes novadā patversmē Labās mājas atveda vairākas dienas ceļa malā gulējušu kaukāziešu jauktenīti. Sonora, kā viņu nosauca patversmē, ir mīlīga, paklausīga, prot iet pavadā. Ja kādam ir informācija par atradenes dzīvesvietu, lūdzu, sazinieties ar mums! - ar šādu aicinājumu Labās mājas meklē Sonoras saimniekus. Patversmē atrodas vēl vismaz trīs tādi atradeņi bez piederības zīmēm. Citās - tāpat.

Salds cienasts Valentīndienā

Nez vai pasaules mīlētāju dienā pietiks savu iecerēto apsveikt tikai ar rožu pušķi. Nē, var jau arī tā, bet vecumvecajā atziņā, ka mīlestība iet caur vēderu, laiks nav veicis korekcijas. Garšīgi paēdis mīļotais cilvēks uz savu iecerēto skatīsies gluži citām acīm, kā rozā brilles uzlicis. Restorāna Ostas skati šefpavārs Ingmārs Ladigs zina, ko dara un ko saka: «Bez rozēm šajā dienā, protams, neiztikt, bet nebūs par ļaunu ziediem kā bonusu pievienot pašgatavotu cienastu.

Čūsku nesaprot, tāpēc sauc par mūdzi

Taisnību sakot, ziema mazliet pieriebusies. Pārkāpjot Rīgas zooloģiskā dārza Tropu mājas slieksni, jūtos kā Bali salā ieradusies - silts un mitrs gaiss, terārijos aiz stikla sienām kaut kas kustas, čab, gar acīm aizslīd varavīksnes krāsās mirdzoši brīnumaini stāvi. Lūk, dižais turpat trīs metrus garais pitons albīns, netālu - tīģerpitons, Brazīlijas ūdenszalktis un karaliskais pitons.

Katru dienu sasniegt virsotni

Kaut fiziski kāpt kalnos daktere Zariņa sāka samērā vēlu - kad dēlam Aināram bija jau 10 gadu, viņa joprojām, arī savos 86 gados, uzskata, ka augšup jātiecas vienmēr: «Arī tie 78 pakāpieni pa manām kāpnēm līdz ceturtajam stāvam vairākas reizes dienā ir mazas virsotnītes, kuras jāsasniedz. Paldies Dievam, tas man vēl nesagādā grūtības.»

Apburtais loks

Pirms gada dzīvnieku aktīvistes no Talsu rajona nodeva Tukuma dzīvnieku patversmē taksenīti. Tapiņa savu mūžu bija nokalpojusi lauku mājās par kucēnu atražotāju. Kad vairs nespēja dzemdēt, viņu pagalmā pielika īsā ķēdē pie pussagruvušas būdas.

Ir katram dots

Jau kopš rudens gandrīz katru rītu maza meitenīte māmiņai pie rokas nāk uz manu aprūpējamo minču ēdamzāli, nesot rociņā nedaudz pastētes, mazos gabaliņos sagrieztu gaļu vai konservu kārbiņu, un saka - tas kaķīšiem brokastīs! Meitene noskatās, kā četrkājainie bomzīši notiesā cienastu, un dodas tālāk - pie auklītes, kur pavadīs visu dienu, kamēr māmiņa darbā. Uzzināju, ka Aņai ļoti patīk dzīvnieki un viņa gribētu sev kaķīti. Diemžēl alerģijas dēļ nevar to atļauties. Ar māmiņu norunājušas palīdzēt tiem, kam nav savu māju.

Mīļais XXXL izmēra Rasela terjers

2011. gada 19. decembrī patversmes Labās mājas administratore Lolita Roze Pārdaugavā ieraudzīja bomžu pulciņu ar suni, pret kuru vīrieši nicīgi izturējušies. Izkāpusi no mašīnas, Lolita uzzināja, ka suns nepieder viņiem, bet kādam, kurš jau sen neesot redzēts. Pēc pārrunām vīrieši piekrituši par pieciem latiem atdot suni Lolitai.

Baltā ziemā bez tingeltangeļiem

Jau ceturto gadu kādā no ziemas vakariem dodos uz Mežaparku. Pēc pulksten četriem pēcpusdienā pie zoodārza kases veidojas pieklājīga rindiņa. Dārzs uzņem atnācējus kā noslēpumaina pasaku feja. Īpašu noskaņu rada apsnigušie koki, baltie celiņi. Spuldzes gluži kā mēness izgaismo dzīvniekus. Gaismekļu virtenītes pie paviljoniem rada Ziemassvētku noskaņu. Tās apburti, pieklusuši arī nācēji. Tikai ronēns Puika jestri plunčājas baseinā, kaut termometra stabiņš jau tuvojas mīnus piecpadsmit grādu sadaļai.

Mums nebūs šķirt

Lielajai tīģerkrāsas Džīnai ir astoņi gadi, mazajai Irmiņai - pieci. Abas ir kopā no laika, kad Irmiņa bija divus mēnešus veca. Rudenī nomira viņu fantastiskā saimniece. Pirms nāves sieviete lūdza mīlules nekad nešķirt. Sunītes ir sirsnīgas, draudzīgas. Dzīvnieku pansijā Ulubele abas nonāca agrā rudenī, kad zemes klēpī tika guldīta mīļā saimniece.

Vasaras garšas ziemas vakariem

Restorāna Neiburgs šefpavārs Tomass Godiņš nolēmis baltajā ziemā atcerēties vasaru: «Šoreiz spontāni izvēlējos pagatavot zivju zupu, jo man ļoti patīk salikums ar dārzeņiem un vietējām upju zivīm, kas zupās samērā maz izmantots. Tādu zupu parasti vāra pie ezera vai upes, un visbiežāk to sauc uha (zivju zupa - _krievu val.

Tu vari palīdzēt pārdzīvot ziemu!

Kaut arī, gadiem veidojot materiālus par mājdzīvniekiem, novēroju, ka cilvēki kļuvuši līdzcietīgāki, izpalīdzīgāki, atsaucīgāki un labprāt palīdz patversmēm, pamesto un noklīdušo dzīvnieku skaits neiet mazumā. Tāpēc diena, kad Latvijā vairs nebūs vajadzīgas dzīvnieku patversmes, vēl nav paredzama.

Spārniņus vicinot, no Berlīnes līdz Juglai

Baltajā ziemā Latvijas Dabas muzeja izstāžu zāle ir maigi piedūdota. Līdz 20. janvārim te notiek pasta un dekoratīvo baložu izstāde Baložu simfonija 2013. Būros gozējas un mīļojas dažādu krāsu un lieluma baloži. Šķiet, ka iziešana sabiedrībā skaistajiem putniem ir dikti pa prātam. Izstādē piedalās arī baložu audzētāja Genādija Gončarova dūjas.

Ēdiet un stipriniet imunitāti

Ķiploki, burkāni, sīpoli, pipari, estragons, salātu lapas, pētersīļi, selerijas, krustnagliņas - šie ir labāki par visiem remantadīniem un koldreksiem laikā, kad gripa, kā ziņo masu saziņas līdzekļi, ar joni nāk virsū. Restorāna Ostas skati šefpavārs Ingmars Ladigs veselīgās sastāvdaļas sakārtojis gaumīgās receptēs un piedāvā garšīgus ēdienus. Viņš pārliecināts - vairāk kustēsimies svaigā gaisā, vakaros lietosim daudz ķiploku, biežāk ēdīsim dabas doto, bet pats galvenais - priecāsimies par katru jaunu dienu!

Pulka dēls par vēdera tiesu golfa klubā

Ozo golfa klubā 2011. gada vasarā viņa nokrita kā no gaisa. Pabailīga, neuzbāzīga, klusa. Restorāna meitenes kaķeni šad tad pabaroja, un viņa dzemdēja divus bērneļus, vienādus kā ūdenspiles. Rokās kaķu mamma nedevās, bet bija jārīkojas, jo nevar taču klubā dzīvot kaķu kolonija! Tika sagādāta kaķu ķeramā kaste.

Brīnums katru gadu Sīmaņos

Bijusī Jaunatnes teātra aktrise Ludmila Leimane-Vītoliņa katru ciemiņu sagaida, raiti notekot no otrā stāva pie parādes durvīm, jo mājai nav ne koda ierīces durvju atvēršanai, ne domofona. Kā agrāk uz skatuves, viņas acis iedzirkstas - katra izkustēšanās nesot labumu. Smiedamās Luda (tā viņu gadiem sauc draugi un paziņas) pārmet man, ka nevarēšu atnākt ciemos uz vecmeitu ballīti: «Tad tu redzētu, cik visas esam spraunas, un dzirdētu, kā mēs patiešām dzīvojam!»

Meklējiet savus draugus!

Svētki pagājuši. Diemžēl interneta portāli katru dienu papildinās ar lūgumiem palīdzēt atrast salūta laikā noklīdušos suņus, bet patversmes pārpildītas ar atrastajiem dzīvniekiem, arī ar cilvēku izmestām grūsnām kucēm un kucēniem. No Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmes Līčos raksta: «Mums ir pilnīgs trakums - salūtā aizbēgušie suņi un sadzimušie kucēni pārpildījuši patversmi.

Laime ir tik vienkārša

Aizvadītas pirmās četras no trīs simti sešdesmit piecām šī gada dienām ar pirmajiem prieka un veiksmes brīžiem. Faktiski gadumijas mirklī cilvēka dzīvē nekas kardināli nemainās, kaut no tīras sirds tiek doti solījumi dzīvot labāk, mīļāk, godīgāk, darbīgāk, saņemti daudzi apsveikumi un laba vēlējumi. Kā katru gadu, ikvienam ļoti gribas ticēt, ka no visa vēlētā un sev pašam apsolītā piepildīsies kaut neliela daļiņa. Un arī tas būs ļoti labi. Tad mums noteikti pietikts spēka, izturības un gudrības piepildīt labās apņemšanās savā, tuvinieku, draugu labā.

Manam mūžam kaķu notei kti pietiks

Mežaparka plašajā dzīvoklī par tajā mītošo patieso kaķu skaitu liecina ap desmit barības bļodiņu virtuvē uz grīdas, bet ciemiņiem glaudīties pie kājām pienāk tikai pāris minču. Sandra Vilciņa skaidro: «Šie ielāgojuši - kad mājās parādās svešs cilvēks, dažkārt pazūd pa kaķim. Viņi to ņēmuši vērā, un, tikko atskan zvans pie durvīm, slēpjas kur kurais!» Pašlaik Sandrai mājās ir deviņpadsmit kaķu.

Cūkas stilbiņš gada sākumam

Protams, protams, uz Jāņiem neviens kārtīgs pavārs nepiedāvās ne sutinātu cūkas stilbu, ne pelēkos zirņus, ne sautētus skābos kāpostus, ne grūbu biezputru. Tagad, tikai tagad, aukstajā ziemā, no āra ienācis mājā un sajutis gaisā virmojam smeķīga ēdiena aromātu, tu, cilvēks, vari visām porām baudīt zemes spēku un paēdis - arī savu varēšanu. Grozi kā gribi, latvietis mīl paēst, tāpēc tiem, kam pēc svētkiem nav jābiedrojas ar atslogojošu diētu, restorāna Livonija šefpavārs Rolands Rudzāts no sirds iesaka celt galdā klasisko cūkas stilbu ar visām klasiskajām piedevām.