Milzīgs paldies visiem līdzjutējiem! Ar jūsu atbalstu skriet ir vieglāk.
Esmu palicis bez precīzās navigācijas un attāluma mērītāja. Pēc peldes Pāvilostas pludmalē Nokia ar mani nerunā, bet Polar soļu skaitītājam nosēdušās baterijas. Tagad vados pēc kartes un pulksteņa. Šodien noskrēju no Užavas līdz Lūžņai, bet pārnakšņoju Miķeļtornī ļoti jaukā kempingā „Miķeļbāka”. Noskrieti apmēram 47km 5,5stundās. Kā plānots.
Dažas personiskākas rindas par spilgtākajiem dienas iespaidiem.
Pirms skriešanas devos paskatīties uz jūru, un tur pie apvāršņa burāja balta jahta. Spīdēja saule, jūra mierīga. Mazliet sirreāls skaistums.
Pie Užavas upes makšķernieki man parādīja jau noziedējušos retos zilpodžus. Skriešana var godam sākties. Turklāt, uz brīdi skrējienam pievienojās Ivars Kassalis, triatlonists IronMan disciplīnā (peld 3,8km, brauc ar riteni 180km un skrien 42km, viss vienā piegājienā) un vēlāk Ventspilī arī Menso Carpentier Alting no Holandes, kurš 4 mēnešus strādā Latvijā. Jautra kompānija.
Skrienot no Ventspils līdz Ovišraga bākai, mugursoma bija par smagu un neizsakāmi slāpa. Pietrūka dzeramā. Stāvkrasta apakšējā daļā pamanīju mazu avotu un piepildīju tukšo pudeli.
Pie Ovišraga bākas pēc apm. 38km, spēka bija palicis visai maz, kājas knapi turēja. Draugi, rūpēdamies par mani, teica, ka šodienai pietiks, un, lai nenomoku sevi pavisam. Sāku apsvērt iespēju piekrist. Piezvanīju vēl arī trenerim. Uzklausījis, viņš tikai pateica, lai ceļos tūlīt augšā, apēdu kādu šķēli arbūza, tējkaroti sāls, siļķi, voblu vai jebko, kas notur ūdeni organismā un "kapāju" kaut vai līdz 24:00, jo tādi vājuma brīži būšot vēl kādi 35. Nežēlīgi. Atlikušos 10km noskrēju neizprotami pacilātā garastāvoklī. Redzēju skaistu saulrietu, pa ceļam paspēju nopirkt 3 butes no Dzintara, zvejnieka, kurš uz vietas savā laivā iemācīja kā tās jātīra.
Miķeļtornī pēc vakariņām īsi pirms pusnakts brālis noorganizēja izcilu pārsteigumu, atvedot no Jūrmalas ļoti pieredzējušu masieri Andželu un masāžas galdu. 2h laikā tiku sagatavots nākošajai dienai, un brālis aizveda masieri mājās. Neaptverami.
5.diena.
Noskrēju no Lūžņas līdz Kolkai. Apmēram 48km 5h 40min. Krasts no Miķeļtorņa līdz Saunagam gandrīz nemainīgs un ļoti skaists. Plašs, ar zāli apaugušas kāpas, akmeņu vietā parādās balti gliemežvāki. Pārpeldēju Irbes upei un pārbridu Mazirbei un Pitragsupei. Ietekas noteikti ir tā vērtas, lai aizbrauktu un paskatītos. Piekrastē daudz makšķernieku, kas gaida nakti un butes. Pēdējie 5km pirms Kolkas psiholoģiski bija gandrīz neizturami. Krēsla, plata pludmale un pilnīga neziņa, cik tieši vēl jāskrien. Tu gaidi ragu, bet tā vēl nav. Atskrienot, milzīgs prieks. Nākošais posms: Kolka – Valgalciems, ar naktsmājām Mērsragā.