Pasaulē ir tikai trīs sacensību trases, kuras ir kļuvušas par īstām leģendām un uz kurām vismaz reizi mūžā jāaizbrauc katram patiesam autosacīkšu līdzjutējam - Monako, kur notiek F-1 sacīkstes, Indianapolisas 500 jūdzes un Lemānas 24 stundu sacīkstes. Tieši pēdējās 24 Hours of Le Mans ir pasaulē vecākās, slavenākās un visietekmīgākās auto izturības sacensības - jau no 1923.gada vienā no jūnija sestdienām Lemānā uz starta stājas 150 pieredzējušākie sacīkšu braucēji, stūrējot 50 dažādu zīmolu spēkratus, to vidū arī auto grandus Porsche, Ferrari, Lamborghini, Aston Martin, Audi un citus. Uzdevums - noskaidrot pašu ātrāko pilotu un izturīgāko automobili! Par uzvarētāju kļūst tā automašīna, kas 24 stundu laikā ir veikusi visgarāko distanci. Visvairāk Lemānā, tas ir, 16 reizes, ir triumfējis Porsche, taču pēdējos gados nepārspēts ir Lemānas jaunpienācējs Audi, kas ir izcīnījis sešas uzvaras un šogad pirmoreiz autosporta vēsturē uzvarēja sacīkstēs ar dīzeļauto.
Lemānas nozīmīgo vietu pasaules autosportā apliecina arī fakts, ka par šīm sacīkstēm ir uzņemtas vairākas kinofilmas, no kurām filma ar nosaukumu Le Mans ar 70.gadu kinozvaigzni Stīvu Makvīnu galvenajā lomā ir kļuvusi par īstu kulta lietu. Interesanti, ka Makvīns pats bija aizrautīgs sacīkšu braucējs un šajā filmā lielāko daļu pie sacīkšu auto stūres sēdēja pats. Makvīnam pieder arī slavenā frāze: "Sacīkstes -- tā ir dzīve, viss pārējais - tikai gaidīšana." Tā patiesībā arī ļoti precīzi raksturo Lemānas autosacīkstes.
UZ LEMĀNU
Lemāna ir neliela pilsētiņa Francijas vidienē aptuveni pusotras stundas brauciena attālumā ar ātrvilcienu no Parīzes. Izņemot leģendāro sacīkšu trasi, tā ir parasta lauku pilsētiņa. Taču sacīkšu dienās tā ir pārvērtusies līdz nepazīšanai.
Ik gadu svētceļojumā Lemānā ierodas vairāki simti tūkstoši fanu no visas pasaules un pārvērš kluso pilsētiņu verdošā mutulī, kur viss ir pakļauts tikai vienam - autosacīkstēm. Jau izkāpjot no vilciena, ir pilnīgi skaidrs, kur esam ieradušies - visapkārt ir milzīgi fanu pūļi, troksnis un tā vien šķiet, ka pilsēta šajās dienās elpo un pārtiek tikai no autosporta.
Turpat pie stacijas ieejas gandrīz uzskrienam virsū diviem tumši zaļiem sacīkšu Aston Martin, kuri šeit izstādīti apskatei, taču, ja citreiz noteikti apskatītu tos tuvāk, tad šoreiz, pūļa efekta pārņemti, aktīvi meklējam transporta iespējas. Ir pilnīgi bezcerīgi stāvēt taksometru rindā, jo tie paradās labi ja reizi pusstundā, un vienīgās cerības pēc stundu ilgas transporta meklēšanas nokļūt viesnīcā atliek likt uz Audi Shuttle servisu, kura mikroautobusi laipni apņemas nogādāt mūs pēc akreditācijām uz trasi un pēc tam atpakaļ pilsētā.
Lai gan sacīkstes sākas tikai sestdien, visa Lemāna ir sacelta kājas jau piektdien, jo kā katru gadu vakarpusē sākas klasisko auto parāde, kas ir Lemānas svētceļojuma pirmais svarīgākais notikums un ko noteikti vajag redzēt. Jau vairākas stundas pirms parādes ir pilnīgi bezcerīgi atrast vietu ielas tuvumā un arī apkārt ne, jo fanātiskie līdzjutēji, bruņojušies ar fotoaparātiem un alus bundžām, ir sakāpuši uz tuvējiem luksoforiem, māju jumtiem, ceļa zīmēm, telefonu būdiņu jumtiem, miskastēm un liekas, ka šeit visi ir mazliet jukuši. Protams, ir arī citas iespējas, piemēram, sēdēt Aston Martin tribīnēs un netraucēti dzert vēsus kokteiļus, tiesa gan, ieeja ar īpašiem ielūgumiem.
Visapkārt stāv noparkoti dažādu marku un gadu ekskluzīvi sporta automobiļi, sākot ar Aston Martin, Lamborghini, Corvette, pat 20.gadu Bentley un visu gadu gājumu Ferrari. Auto fanātiem ir jāuzmanās, lai nezaudētu veselo saprātu, to visu redzot tik koncentrētā veidā. Parādē uz starta parādās vēl retāki eksemplāri, piemēram, divarpus miljonus dolāru vērtais Ferrari FXX, veseli trīs leģendārie Ford GT40 un vēl vairāki desmiti pasaules ekskluzīvāko spēkratu. Katrā ziņā automašīnas, kurām durvis veras uz augšu, Lemānā šajās dienās ir ievērojami vairāk nekā parastās. Un tas viss jau tad, kad Lemānas sacīkstes pat nav vēl sākušās.
NO KRĒSLAS LĪDZ SAULLĒKTAM
Ierodoties Lemānas trasē, skats un izjūtas ir mazliet sirreālas. Ar milzīgu rēkoņu rīta treniņos ik pa brīdim pabrauc garām kāds sacīkšu auto, visapkārt ir sabūvētas nebeidzamas telšu pilsētiņas, kurās pamazām sāk mosties fani un gatavoties startam, un visam tam piedevām blakus lidlaukā ik pēc pāris minūtēm ceļas gaisā un nosēžas privātās lidmašīnas un helikopteri.
Sacensību trases izmērs ir iespaidīgs - tā ir 13,65 kilometrus gara un tajā noteikti satilptu ne viens vien mūsu pašu Biķernieku trases komplekss. Kopā piloti sacensību laikā nobrauc 380 apļus jeb 5187 kilometrus, tas ir tikpat, cik kopējā F-1 čempionāta distance. Lemāna ir arī viena no ātrākajām trasēm, taisnēs ātrums sasniedz vairāk nekā 320 km/h. Izstaigāt to kājām nav iespējams, tādēļ arī lielākā daļu fanu ir nobāzējušies telšu pilsētiņās, kur daļa arī paliek visu sacensību laiku.
Piemēram, Porsche fani un īpašnieki lielākoties ir sastopami paši savā telšu pilsētiņā - tā atrodas Porsche līkumā un tikai šeit vien stāv noparkoti vairāki simti šo sporta automobiļu. Tāpat ir Ferrari, Lamborghini u.c. sporta auto īpašnieku autostāvvietas.
Lielākā daļa līdzjutēju te ieradušies jau pirms vairākām dienām, lai aizņemtu labākas vietas un sekotu līdzi treniņbraucieniem, kas te notiek jau kopš nedēļas sākuma. Sacensību starts, kas šogad bija piecos pēcpusdienā, ir lielākā kulminācija, pēc kuras milzīgie skatītāju pūļi dodas 24 stundu ilgajā izklaidē. Te ir gan karuseļi, gan milzīgs panorāmas rats, koncerti, ik pa brīdim dažādās trases malās var redzēt salūtu, un, ja ar to vēl nepietiek, tad droši var pieteikties lidojumam ar helikopteru, kurš jūs paceļ virs trases. Gulēt te iet tikai retais un, ja arī guļ, tad tikai dažas stundas, lai jau atkal ar saullēktu varētu sekot līdzi notikumiem trasē.
Arī Latvijas pārstāvji ap diviem naktī uz pāris stundām nolemj doties pie miera, savādāk nākamajā dienā ir pagrūti izturēt bez miega devas. Dzīvojam otrā pilsētas pusē, aptuveni 10 kilometrus no trases, tomēr, ejot gulēt pie atvērta loga, ir skaidri dzirdama motora rēkoņa un pārnesumu slēgšana.
Nākamajā rītā nekas nav mainījies - tās pašas motoru skaņas, vienīgi nakti ir nomainījis saullēkts. Trasē fani guļ atlūzuši kur kurais - teltīs, treileros, parkos vai pie pašas trases, citi ir pamodušies, skalo putekļus pie speciāli izveidotām ūdens caurulēm un nesteidzīgi brokasto. Arī boksos ne visiem pietiek spēka izturēt 24 stundu maratonu - mehāniķi guļ turpat uz grīdas un tiek pamodināti brīdī, kad jāgatavojas kārtējai pilota maiņai vai degvielas uzpildei. Nav mainījies tikai viens - palikušās sacīkšu mašīnas tikpat lielā ātrumā turpina riņķot pa trasi, piloti ik pēc pāris stundām mainās un viss ir tāpat kā iepriekšējā dienā.
Neilgi pirms pieciem fanu pūļi sāk pulcēties pie finiša taisnes, lai varētu ieraudzīt izturības maratona uzvarētāju. Sesto reizi tituls tiek Audi komandai, turklāt braucot ar dīzeļmotoru un atverot pilnīgi jaunu lappusi autosporta vēsturē. Jau stundu pēc finiša trase neticami ātri ir kļuvusi pustukša, 24 stundās piedzīvotās emocijas jau ir aiz muguras, fani devušies mājās, lai pēc gada ierastos atkal.