Pēc A.Ripas pieredzes, labākā garšaugu sēklu izvēle ir Rīgas Centrāltirgū, daudz var atrast veikalos. Vislabāk sēkliņas diedzēt samitrinātā bagātinātajā kūdrā. Mazās sēklas jāliek ne dziļāk par 0,5 cm, lielākās - kā kinzai un salvijai - 1,5 cm dziļumā. Tām uzber vieglu smilti, laista reizi trīs dienās, pēc nedēļas jau būs sadīgušas, stāsta augkopis. Papildu gaismu garšaugiem nevajag, pietiek ar dienu, kas stiepjas garumā.
Nu ir pēdējais brīdis iesēt dilles, selerijas un pētersīļus, jo tie dīgst lēnāk. Līdz ar jau uzskaitītajiem garšaugiem A.Ripa iesaka audzēt arī melisu, kas tējā ir dziednieciska, pupumētru, anīsu un fenheli, kuri atsvaidzina tējā vai salātos, vērmeles, kas noderēs ārstnieciskiem uzlējumiem.
Gan paša diedzētus, gan veikalā pirktus daudzgadīgo garšaugu stādus var izstādīt arī dārzā vai kastēs uz balkona. Uz balkona labi aug arī dažādi salāti, galvenais tos laikus nogriezt, lai nekļūst rūgti. Spināti gan jāsēj agri, sākumā turot vēsākā vietā, lai ziedu vārpas veidotos vēlāk.
Populāra kļūst dažādu eksotisko piparu audzēšana uz saulainiem balkoniem. Rīdziniece Dace Līduma, kura šajā nodarbē radusi gan telpas izdaiļojošu, gan virtuvi papildinošu labumu, Dienai stāsta, ka pirmais audzēknis atvests no ārzemēm kā suvenīrs, bet nu jau dažus gadus dažāda asuma piparu sēklas sameklētas un pasūtinātas interneta veikalos. Pipariem ir daudzveidīga forma un krāsa, arī asuma pakāpe atšķiras. Ir tādi, kas labāk smaržo, bet cita kniepadatas galviņas lieluma gabaliņš var pusi dienas likt justies kā ugunsvēmējam pūķim. Tiem patīk daudz saules, un vairāk specifiskā aromāta garantēs skopāka laistīšana pēdējā nobriešanas periodā, stāsta audzētāja. Piparus var gan kaltēt un sasmalcināt, gan marinēt ziemai. Ledusskapī glabājamu masu gatavo, sablendētus piparus sajaucot ar sāli un eļļu. Viesnīcas Hotel Bergs šefpavārs Kaspars Jansons liek pie sirds, ka pipari domāti asuma cienītājiem, tāpēc nebūtu labi ļaut tiem ņemt virsroku pār citām garšām, vienīgi autentiskos eksotiskajos ēdienos.
Padomus Dienai deva Nacionālā botāniskā dārza saimnieciski izmantojamo augu nodaļas vadītājs Alfrēds Ripa un viesnīcas Hotel Bergs šefpavārs Kaspars Jansons.
***
GARŠVIELAS UZ PALODZES UN ĒDIENOS (attēls)
Baziliks
Kā audzēt
Gan zaļais, gan violetais un sarkanais baziliks ir viengadīgs, tāpēc katru pavasari jāsēj vai jāstāda no jauna. Labi aug pusēnā, ne pārāk mitrā augsnē.
Kā lietot
Svaigu pievieno dārzeņu salātiem, grilētiem ēdieniem, maltu - dažām zupām. Nav ieteicams vārīt, jo piedod ēdienam rūgtumu un pelēcīgu toni.
Kinza (koriandrs)
Kā audzēt
Daudzgadīgs, jāsēj 1,5 cm dziļumā. Dārzā pusēnā var izplesties neierobežoti. Patīk vidēji mitra augsne. Podos labi sadzīvo ar citiem garšaugiem.
Kā lietot
Svaigu liek pie jūras produktiem, maltu - marinādēs un mērcēs. Piedod atsvaidzinošu un spirgtu garšu.
Rozmarīns
Kā audzēt
Patīk labi apgaismota vieta un ne pārāk mitra augsne. Uz balkona kastē vai dārzā ziemā nevar atstāt, jo izsalst.
Kā lietot
Svaigu neizmanto, jo nav sakožams. Pievieno krāsnī ceptiem dārzeņiem, gaļai, nelielās devās sarkanvīna mērcei un sautējumiem. Ja par daudz, nomāc citas garšas, spēcīgs kā skuju ekstrakts.
Salvija
Kā audzēt
Sēklas lielākas, jāsēj 1,5 cm dziļumā. Daudzgadīga, labs fons ziedošajiem augiem balkona kastēs vai dārzā dobēs.
Kā lietot
Salviju svaigu gandrīz neizmanto spēcīgās garšas dēļ, tā ļoti labi sader ar meža putnu un mājputnu gaļu, ar maigu vai asu, bet noteikti mīkstu sieru.
Timiāns
Kā audzēt
Daudzgadīgs, lieliski jūtas vidēji bagātā augsnē un pusēnā. Balkona kastē vai podā arī pārziemos.
Kā lietot
Viens no populārākajiem garšaugiem virtuvē, ļoti labi sader kopā ar rozmarīnu. Liek pie gaļas un ceptiem dārzeņiem, vīna un citās mērcēs, ideāli sader ar sēnēm.
Piparmētra
Kā audzēt
Labi jūtas liesākā augsnē pusēnā. Podos uz balkona jāuzmanās ar laistīšanu. Lielos augus var nogriezt gandrīz līdz saknei, lai sazaro sīkāk. Līdzīgi audzējama melisa.
Kā lietot
Tradicionāls saldo ēdienu noformējums, maltu liek ogu mērcēs,
saldējumā ar šokolādi, augļu salātos.
Raudene (oregano)
Kā audzēt
Dārznieki dēvē par daudzgadīgo majorānu, arī garša un aromāts ir līdzīgi. Tīk liesāka augsne un vairāk gaismas. Labprāt mīt podā līdzās citiem augiem.
Kā lietot
Raudenei (oregano) un majorānam svaigā veidā lieto tikai
lapiņas, garša nav īpaši spēcīga, biežāk lieto kaltētu tomātu
mērcēs un picās.
Estragons
Kā audzēt
Daudzgadīgs, brašs kā nezāle! Podā ieteicams ik pa laikam nogriezt līdz saknei.
Kā lietot
Ļoti spēcīga garšviela - atcerieties dzērienu "tarhūns"! Lieto nelielās devās pie tvaicētām zivīm. Patīkami atsvaidzina, ja par daudz - nomāc visu. Var likt atsevišķās mērcēs, neatņemama sastāvdaļa Bearnas mērcē.
Selerijas
Kā audzēt
Ilgi dīgst, jāsēj jau februārī vai marta sākumā. Labāk aug paēnā, mīl mitrumu. Atkarībā no pielietojuma izvēlas sakņu, kātu vai lapu selerijas.
Kā lietot
Populārāki ir kāti un saknes, tomēr jaunie asni ir ļoti maigi un patīkami svaigos salātos vai kombinācijā ar kādu silto ēdienu kā garšas bagātinātājs.
Pētersīļi
Kā audzēt
Pieticīgāki ir parastie, nevis dekoratīvie, taču visi labprāt aug uz palodzes. Jāsēj agri.
Kā lietot
Bez tiem virtuve nav iedomājama! Var lietot ar jebkuru citu garšaugu. Mājās ieteicams turēt miksli - sasmalcināti puravi, lociņi un pētersīļi, ko lieto salātiem, zupām, siltajiem ēdieniem un rīta sviestmaizei.