Iespējams, arī ne, jo arī piedzīvotais uznāciens grupas piecu cilvēku sastāvā ar ikonisko Enu Matroniku un gluži vai elektrizēto Džeiku Šīrsu avangardā, piedaloties divām fona dziedātājām, uz skatuves radīja organisku jandāliņu, kuram tikai retais nebija gatavs ļauties.
«Mēs esam latviešu grupa,» no skatuves sauc Matronika, atgādinot, ka ģitārista Dela Markī vecvectēvs dzimis Rīgā. «Mēs visi esam māsas,» vēlāk atkal deklamē sarkanmatainā bestija, cenšoties radīt īstu kopības sajūtu, kurā nevienam nav jāuztraucas par to, kas viņš ir, katram pašam ir jānāk ārā no tumsas un jānostājas gaismā.
Nenoliedzami Scissor Sisters ir geju subkultūras karognesēji, patroni visiem tiem, kuriem nākas slēpties noslēgtos klubos. Un aizrauties ar grupas nosaukuma latviskošanu, pieminēt «šķēru māsas», nozīmē vienīgi pagrūst vēl dziļāk zemtekstus. Nest citādo uz āru un parādīt, ka atšķirību nav - tas ir Scissor Sisters moto. Un tauta to aizgūtnēm pērk, patērē, norij kā končiņu smukā iepakojumā, nereti palaižot garām to daiļrades dimensiju, kas vairs nav naiva un rozīgi pūkaina, bet tapusi dziļā dvēseles pagrabā.
Taču drūmās notis gandrīz vai izpaliek. Ena Matronika, pinapa robots, mehāniska lelle no burleskas dziļumiem valdzina, lateksa šortos tērptās kājas mētā kankāna ritmos, līdz pēdējai vīlītei noglancēta Stepfordas sieva, tikai ar realitātes izjūtu skatienā. Turpat blakus virpuļo spalgā falseta pavēlnieks Džeiks Šīrss, pamazām atbrīvojoties no apģērba gabaliem, mainot tērpus, līdz beidzot paliek vienos šortos, sviedriem klātu torsu un apņēmību sejā noturēt visu augstākajā līmenī līdz pat pēdējai minūtei.
Grupas kodola trešais iemītnieks multiinstrumentālists Beibidedijs stāv atstatus, uz visu nolūkojoties ar gandrīz vai vāju neizpratni, stoiskā sejas izteiksme nemainās pat brīdī, kad ap viņu kārdinoši apvijas Matrikona. Abas fona dziedātājas lokās un dauzās kā uzzīmēti kaķēni, tieši viņas izvelk plašo skaņu, kad kādam no vadošajiem vokāliem pietrūkstas elpas. Scissor Sisters nav elektronisks disko, kas tapis, programmējot digitālus kvadrātiņus, tā ir pilnasinīga mūzika, kur auro ģitāras, dun bungas, glemroka un disko pilnīga uzvara, septiņdesmitie ienāk 2012. gada telpā un netaisās ārā, pat ja tos kāds dzītu.
«Let's have a Kiki!» mūziķi kļūst par nedaudz lempīgākām karsējmeitenēm, solis pa kreisi, rokas mājiens pa labi - gandrīz sinhroni, un tieši tāpēc pavisam dzīvi. «Kiki» - slenga vārdiņš, kas apzīmē balīti un visbiežāk tiekot izmantots transvestītu sarunās, izskaidro Matronika, un zāle gavilē.
Scissor Sisters nav no tām grupām, kas spītīgi turēsies pie paša svaigākā muzikālā materiāla - lai arī ieradušies ar jaunāko albumu Magic Hour, skan arī dziesmas, kas dzirdētas jau iepriekš, arī 2010. gadā Positivus festivālā, diemžēl izpaliek episkā un seksuālā Fire With Fire, taču tās trūkumu lieliski notušē pat tik seni hiti kā I Don't Feel Like Dancing un pašas svaigākās aktualitātes, tajā skaitā Only The Horses. Nenoliedzami godam nosvinēta Palladium Riga dzimšanas diena!