Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +2 °C
Skaidrs
Piektdiena, 15. novembris
Undīne, Leopolds, Unda

Mūra čūska 6000 km garumā

Ciniķi to dēvē par pasaulē garāko kapsētu, jo nostāsti vēsta, ka dažādos laikos Lielā mūra būvēšana bija diezgan riskants uzdevums, kas prasījis daudzu cilvēku dzīvības. Taču viena lieta gan nav noliedzama - galarezultāts tik tiešām ir iespaidīgs: mūris stiepjas 6350 kilometru garumā un šķērso piecas modernās Ķīnas provinces.

Patiesībā patlaban apbrīnotā būve ir piektais ķīniešu mēģinājums pasargāt savus lauksaimniecības īpašumus un tirdzniecības ceļus no klejotājtautu uzbrukumiem. Pirmie nocietinājumi tapa jau ap 220.gadu pirms mūsu ēras (vairāk uz ziemeļiem no pašreizējā mūra vietas). Toreizējie valdnieki nocietinājumu būvēšanai nosūtīja gudrākos prātus. Vispirms tika izmantoti dabiski akmens bluķi, kad to pietrūka, tika izdomāta jauna tehnoloģija - no koka izveidoja karkasu un iekšā bēra augsni. Kad uzklāja vienu kārtu, uz tās sasūtīja simtiem strādnieku, kuru pienākums bija lēkāt vairākas stundas un sablietēt zemi līdz 10 cm biezumam. Tad klāja nākamo kārtu, un process atsākās, līdz tika sasniegts vēlamais augstums.

Mūra pārbūve un pagarināšana notika vēl četras reizes, un mūsdienās redzamais nocietinājums ir tā pēdējā versija, kas tapa no 1368. līdz 1640.gadam. Iekšpusē aizvien ir sablietēta zeme, bet ārējo čaulu veido stingri ķieģeļi.

Vidējais mūra augstums ir 6,6 metri, vietām pat 10 metru. Stāvākajās kalnu nogāzēs mūra stāvums sasniedz 70 grādus. Apakšdaļā nocietinājuma biezums ir 6,5 metru, augšdaļā ap pieciem metriem. Visā mūra garumā ir sabūvēti sargtorņi, starp kuriem tika nodoti militāri signāli ar dūmu vai uguns palīdzību. Piemēram, 1468.gadā esot noteikta šāda kārtība: viens signāls brīdina par 100 svešinieku tuvošanos, divi - par 500, trīs - par 1000 un tā tālāk.

Kopš 1987.gada Lielais Ķīnas mūris ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kā īstens ķīniešu civilizācijas meistardarbs. Šis statuss gan to neglābj no laika zoba erozijas un arī pārāk lielas cilvēku ietekmes. Kaitē gan vietējie, kas nekautrējas nozagt pa kādam ķieģelim privātās celtniecības vajadzībām, gan 10 miljoni tūristu, kas tur ierodas katru gadu. Visnoslogotākā ir 10 kilometru garā mūra daļa, kas atrodas vistuvāk galvaspilsētai Pekinai un atvērta ceļotājiem. Diemžēl gandrīz katrā ķieģelī cilvēki iegravējuši savus vārdus vai uzpūtuši grafiti. Bet pērn kultūras mantojuma sargātājus īpaši šokēja kāda reiva ballīte, kas nelegāli tika sarīkota nomaļākā mūra posmā - uzdzīvotāji tur lietojuši narkotikas un slinkuma dēļ turpat uz mūra kārtojuši arī savas dabiskās vajadzības, necenšoties nokāpt lejā un paiet nostāk.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Zirnis joko - 15.11.2024.

Ja tev liekas, ka esi dumjš, atceries, ka ir cilvēki, kas nezina, kad jāraksta "lūzt" un kad – "lūst".

Interesanti

Vairāk Interesanti


Receptes

Vairāk Receptes


Dzīvnieki

Vairāk Dzīvnieki


Notikumi

Vairāk Notikumi


Cits

Vairāk Cits


Tehnoloģijas

Vairāk Tehnoloģijas


Zirnis joko

Vairāk Zirnis joko