Patiesībā patlaban apbrīnotā būve ir piektais ķīniešu mēģinājums pasargāt savus lauksaimniecības īpašumus un tirdzniecības ceļus no klejotājtautu uzbrukumiem. Pirmie nocietinājumi tapa jau ap 220.gadu pirms mūsu ēras (vairāk uz ziemeļiem no pašreizējā mūra vietas). Toreizējie valdnieki nocietinājumu būvēšanai nosūtīja gudrākos prātus. Vispirms tika izmantoti dabiski akmens bluķi, kad to pietrūka, tika izdomāta jauna tehnoloģija - no koka izveidoja karkasu un iekšā bēra augsni. Kad uzklāja vienu kārtu, uz tās sasūtīja simtiem strādnieku, kuru pienākums bija lēkāt vairākas stundas un sablietēt zemi līdz 10 cm biezumam. Tad klāja nākamo kārtu, un process atsākās, līdz tika sasniegts vēlamais augstums.
Mūra pārbūve un pagarināšana notika vēl četras reizes, un mūsdienās redzamais nocietinājums ir tā pēdējā versija, kas tapa no 1368. līdz 1640.gadam. Iekšpusē aizvien ir sablietēta zeme, bet ārējo čaulu veido stingri ķieģeļi.
Vidējais mūra augstums ir 6,6 metri, vietām pat 10 metru. Stāvākajās kalnu nogāzēs mūra stāvums sasniedz 70 grādus. Apakšdaļā nocietinājuma biezums ir 6,5 metru, augšdaļā ap pieciem metriem. Visā mūra garumā ir sabūvēti sargtorņi, starp kuriem tika nodoti militāri signāli ar dūmu vai uguns palīdzību. Piemēram, 1468.gadā esot noteikta šāda kārtība: viens signāls brīdina par 100 svešinieku tuvošanos, divi - par 500, trīs - par 1000 un tā tālāk.
Kopš 1987.gada Lielais Ķīnas mūris ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kā īstens ķīniešu civilizācijas meistardarbs. Šis statuss gan to neglābj no laika zoba erozijas un arī pārāk lielas cilvēku ietekmes. Kaitē gan vietējie, kas nekautrējas nozagt pa kādam ķieģelim privātās celtniecības vajadzībām, gan 10 miljoni tūristu, kas tur ierodas katru gadu. Visnoslogotākā ir 10 kilometru garā mūra daļa, kas atrodas vistuvāk galvaspilsētai Pekinai un atvērta ceļotājiem. Diemžēl gandrīz katrā ķieģelī cilvēki iegravējuši savus vārdus vai uzpūtuši grafiti. Bet pērn kultūras mantojuma sargātājus īpaši šokēja kāda reiva ballīte, kas nelegāli tika sarīkota nomaļākā mūra posmā - uzdzīvotāji tur lietojuši narkotikas un slinkuma dēļ turpat uz mūra kārtojuši arī savas dabiskās vajadzības, necenšoties nokāpt lejā un paiet nostāk.