Ja reiz tā, jāpalūkojas, kā iet iestādījumiem, kuri pieredzējuši arī grūtākus laikus. Pie viena varēs atgriezties jaunībā, kad kuņģis bija stiprāks un porcijas mazākas. Bet vai Rīgā maz ir vietas, kurām būtu piemērojams ilgdzīvotājas statuss? Vai te ir kādi gastronomiski iestādījumi, kas būtu pieredzējuši ne tikai Žagara impērijas, bet arī padomju impērijas sabrukumu? Pat pēdējās zvaigznītes un veķeroki sen jau aizklapēti, tikai Vāgnerielā viens bāriņš vēl turas, pateicoties mūziķu regulārai vajadzībai pēc radoša pacēluma stimulatoriem. Nuja, pie Mangaļiem vēl it kā eksistējot slavenais veķeroktipa bāriņš, kurā cep labākos šašlikus Rīgā, taču uz turieni nav iznācis aizbraukt. Kur tad ir tie ilgdzīvotāji?
Bet paga, kas tas tāds tepat Rīgas vidēji klusajā centrā, iepretim 1.slimnīcai? Vai tiešām krodziņš, kas joprojām nes mūsu savulaik slavenā rūpniecības flagmaņa vārdu? Tiesa, augstākā no šiltēm Bruņinieku un Skolas ielas stūrī vēsta, ka šī vieta būtu jāsauc Pie Artura, taču iekšā nekādas Apaļā galda bruņinieku pēdas nav redzamas. Vefietis kas vefietis, es kā cilvēks, kam tālajā VEF ugunsdzēsēja jaunībā nakts dežūru laikā nebija patīkamāka mirkļa par vakariņām un naksniņām tiem laikiem stipri augsta līmeņa ēdnīcā Vefietis flagmaņzavoda teritorijā, tātad vienkāršiem mirstīgajiem nepieejamā vietā. Vēl tagad atceros, ka cālis tabakā, ja atmiņa neviļ, vesela pusvista, tur maksāja rubli. Droši vien šo gadu laikā, paša smadzenēm kapitālistiskajā trieciendarbā neatvairāmi atmiekšķējoties, ne reizi vien esmu ar skumjām pieminējis vienu no Vefieša topa ēdieniem - smadzeņu suflē. Kad to nobaudīji, uzreiz likies tik gudrs, ka vairs negribējās ne mācīties, ne strādāt, tikai likties uz auss līdz dežūras beigām. Vēlākos gados šo smadzeņu izstrādājumu nekur vairs nav iznācis manīt.
Diemžēl arī šajā sabiedriskās ēdināšanas un VEF reliktā šāda suflē nav. Toties ir interjers pēc labākajiem 80.gadu paraugiem, ar spuldzēm kā drēbju pakaramajiem, nākotnes cerību pilns plašums zālē un lēti ēdieni, kas samērā ar zemo cenu ir tīri pieņemami: zupiņas, salātiņi, dažādi otrēdieni, pāris saldo, bulciņas… Ēdienkarte, no kuras pieejami tikai tie ēdieni, kuriem pretī pierakstīta cena, uzvēdī pavisam nostalģiskas atmiņas, jo krievu laikos šāds pozicionējums bija norma jebkurā restorānā. Stila tīrību izjauc ēdienu licējas un kasieres - saņēmis tik laipnu izturēšanos, padomju laikos klients būtu juties kā septītajās debesīs.
***
Ēdnīca Vefietis 2
Bruņinieku un Skolas ielas stūrī. Atvērta no 9.00 līdz 19.00
virtuve HHH
interjers HH
atmosfēra HHHH
apkalpošana HHHHH
***
TvIzklaide ēda:
Soļanka Ls 1,00
Gulašs Ls 1,10
Cepti kartupeļi Ls 0,60