Koncertzālē Tu jau zini, kur (Tallinas ielā 10, Rīgā) 1. decembrī plkst. 18 notiks laikmetīgās dejas iestudējuma Rokzvaigzne pirmizrāde, kuras autores ir horeogrāfes Agnese Bordjukova un Linda Krūmiņa. "Interese par šāda veida darbu man radās, kad sāku apzināties, ka gan es, gan arī citi cilvēki ap mani ir pārņemti ar sevi un savu personību. Man šķita aizraujoši papētīt šo tēmu dziļāk un runāt par to caur formu, kāda man kā horeogrāfei ir vistuvākā," atklāj Agnese Bordjukova, kura izpildīs solo. Kāpēc solo? "Negribējās dalīt uzmanību," smejoties saka Linda Krūmiņa.
Šis iestudējums tiek pieteikts kā daudzslāņains skatījums uz mūsdienu sabiedrību, indivīdu vēlmi pēc uzmanības, pieprasot to dažādos veidos, aktīvi eksponējot sevi, savu ikdienu, ķermeni publiskajā telpā, piešķirot ikvienai detaļai notikuma vērtību. "Sociālo tīklu laikmetā šī vēlme ir vērojama sakāpinātā, pat absurdā izpausmē, taču pārņemtība ar sevi un savu personību nav tikai mūsdienu parādība," akcentē Agnese Bordjukova, kura kopā ar savu kolēģi šo tēmu ir sākušas šķetināt no uzmanības devēju un ņēmēju attiecībām – ja ir, kas dod, tad ir, kas ņem, vai otrādi.
Galvenais informācijas nesējs šajā izrādē ir ķermenis: ārēji un iekšēji notiekošās kustības, dažādas redzamības un neredzamības pakāpes, skaidro Linda Krūmiņa. Savam kopdarbam horeogrāfes ir izvēlējušās nosaukumu, kas ietver sevī gan ironiju par šo pārspīlēto vajadzību pēc uzmanības, gan arī iekšējo enerģiju, kas mīt katrā no mums un kādā mirklī var likt cilvēkam spīdēt – ne tikai tiem, kuri ir uz skatuves, bet arī tiem, kas darbojas citās sfērās. Piemēram, angļu valodā runājošās zemēs izteiciens: "Tu esi rokzvaigzne!" nereti tiek lietots ofisa vidē, uzslavējot darbiniekus par labi paveiktu darbu.
Lai pēc iespējas pietuvotos idejai, ka viss, ko kāds cilvēks dara, ir uzmanības vērts, iestudējuma autores pašas veido ne tikai koncepciju un horeogrāfiju, bet arī video un skaņu ainavu un gaismu partitūru, kas ir radusies mēģinājumu procesa laikā. "Iespējams, izrādes apmeklētāji kādā brīdī nodomās: kāpēc man tas būtu jāredz, kāpēc man tas būtu jāklausās?! Mums ir kaut kādi pieņēmumi par to, kā kaut kam ir jāizskatās vai jāizklausās, arī uz skatuves," uzsver Agnese Bordjukova.
Horeogrāfe vērš uzmanību uz to, ka eksistē lietas, kas ir klātesošas mūsu ikdienā, bet kaut kādos brīžos paliek apslēptas. "Kas tad tā dara? Neviens tā nedara! Mēs gribējām aktualizēt šos "pareizības" un "nepareizības" jautājumus," piebilst Linda Krūmiņa. Tēmas risināšanā palīdzēs arī telpa – koncertzāle, kurā tiks izspēlēts šis iestudējums. Plašā, bet nenopulētā vide uzdod jautājumu par to, vai visam uzmanības vērtajam ir jābūt nopulētam. Nākamā izrāde – 2. decembrī.