Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +4 °C
Viegls lietus
Sestdiena, 28. decembris
Inga, Irvita, Ivita, Ingeborga

Dziesmu svētki sabraukuši

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
dz sv dalībniece_pēc dziesmu svētki
d
Nu tiesa. Svētki beigušies un latvieši atkal atpakaļ pie saviem 'labakajiem' ieradumiem - ķengas pa labi un pa kreisi. bet nu svētki bija burvīgi visās izpausmēs. Tas priecē.
Labprāt
L
ieteiktu Dienai apdomāt, vai šīs autores pakalpojumi blogu sadaļai ir nepieciešami. Kļūdīties jau ir cilvēcīgi. Bet ko tad es - vienkāršais,stulbais lasītājs..
Dziesmu svētki sabraukuši...
D
...kaimiņam suni!
mjā
m
šī ir kaut kāda mistiska autore, plūstoši un daiļi grab par neko. un tā visu laiku. viņai laikam pat honorārus maksā
zuze
z
Man arī riebjas tās tukšās runas! Sagrābsta visu ko no visa kā un iet vaļā!
  • 6
  • 2
Naivi...
N
Bet man patika. Es domāju, Dziesmu un deju svētki. Visa tā raibā, satrauktā nedēļa Rīgā...Un noformējums un Lielais koncerts un lieliskais Deju uzvedums. Biļešu man nebija, skatījos TV, vienkārši staigāju pa Rīgu, klausījos, kā smejas cilvēki, skatījos, cik viņi skaisti tautas tērpos un kā viņiem Lielajā koncertā mirdzēja acis. Man ļoti patika. Arī jaunās dziesmas, nu labi, ne visas, bet Liepiņa dziesmai skano, atvainojiet, bett patiešām...apraudājos. Un es neesmu kaut kāda v eca kundzīte, kas tik lēti raud... Bija skaisti. Un, ja kāda, kaut viena ģimene atgriezīsies Latvijā, tad Dziesmu svētki savu mēŗki būs sasnieguši. Bet varbūt arī tas nav galvenais - mēs visi tur bijām. Un izrādās - atkal kopā!
Dziedātāja
D
Paldies par šo komentāru! Esmu no kopkora un vakar paspēju palasīt komentārus i-netā par sagurušo kopkori, metos pie TV un arhīvā paspēju noskatīties koncerta 1.daļu un atviegloti uzelpoju - nekādu pārgurušo seju - visas ziedošas, gaišas, starojošas un jā, arī ar asarām - laimes un saviļņojuma asarām acīs...reizēm sūrstošām, kad sajutām dziesmas domu, sūrstošām par Latviju, par tautu, bet es nepārprotami sajutu - mēs ESAM un BŪSIM! Dziesmā ir spēks (un dejā ar)...Mēs esam sīksti!
  • 11
  • 1
lustīgais nerris uz tirgus plača
l
Jauks komentārs būtu, ja ne tā "kaut kāda vecā kundzīte, kas lēti raud..." Vai mums, latvjiem, tās nelaimes nekrīt virsū tāpēc, ka mēs sirmgalvjus cienīt neprotam un/vai negribam? Par "lēto" raudāšanu. Man pašam acis visu mūžu slapjā vietā bijušas. Un, cik reižu, piemēram, prezidents Bērziņš nav apraudājies, pats no savām runām aizkustinādamies? Ko?
  • 9
  • 0
dimditrimda
d
Ziniet, pat amerikāņi savas Ziemassvētku dāvanas nenes atpakaļ uz veikalu nākamajā dienā pēc svētkiem. Vismaz kādas pāris dienas nogaida. Tāda takta izjūta - pat tiem, kam nepatika vai kam viensēta, vai vēl kas cits iekodis.
paula
p
Ir dienas, kad izvēlos lasīt nevis ērcīgo Konsti, bet pacilāto Ikstenu. Piemēram, diena pēc Dziesmusvētkiem. Jo dažkārt pacilājums ir patiess, bet ērcīgums - ķeksīšpēc uzrakstīts, un, ja par ko liecina, tad par tā autori - tikai un vienīgi.
paula
p
PS turklāt nē, es neesmu nedz 60 latu biļešu pircēja, nedz arī laimīgā noslēgumāsēdētāja; vienkārši prieks par cilvēkiem un to, ko tie var - ko mēs varam, arīdzan, lai arī tas ne vienmēr ir viens un tas pats - izdarīt.
  • 3
  • 0
Klementīne to Bambaks
K
Cienītais, laikam būsiet ko pārpratis? Šīs valsts pastāvēšanas dziļākā jēga un sūtība ir latviešu nācijas dzīves un kultūras telpas jeb latvietības nodrošinājums, bet Dziesmu svētki ir latvietības stūrakmens. Jums un līdzīgajiem to nāksies ielāgot, ja vēlaties dzīvot šajā zemē. Ja nepatīk - pasaulē vēl ir daudz citu brīnišķīgu vietu, kur dzīvot. Ar augstākiem kalniem, dziļākām jūrām, saldākiem banāniem un lielākām algām. Šī zeme ir radīta kā latviešu nācijas dzīves un kultūras telpa, un šajā ziņā tai neviena cita vieta pasaulē nestāv līdzās. Tiem, kam citas vērtības svarīgākas - atgādinu, te neviens nav piesiets, Latvijas robežas nav slēgtas. Ja tomēr vēlaties šajā valstī dzīvot, lūdzu cieniet šīs valsts pamatus :)
Bambaks
B
Sabraukuši gan! Vai kāds no "dziedošo 11.tramvaju" autoriem padomāja, ka šīs dziedāšanas dēļ nevarēja saprast pieturu nosaukumus? Kaut ko idiotiskāku grūti izdomāt! Ja jābrauc no Stacijas līdz Mežaparkam, pie tam divas reizes dienā, var vienkārši nojūgties, jo tā blēšana spiež uz smadzenēm.
lauku skolotāja
l
Skumji lasīt tādus seklus spriedelējumus. Pati spriedumu metodika ir neglīta: meitene sāk ar aizrautīgu dažādu netīrumu tīksmu izcilāšanu, visai atklātā priekā piedēvējot pamatīgu nāves grēku komplektu "mums" (kas tie mistiskie MĒS? vai meitene un viņas draugi? man un maniem draugiem tādas melnas domas prātā nav nākušas). Bet tad ar jaunu sparu metas savus iedomātos apvainojumus atkal mazgāt nost, un beigās vēl sajūtas kā varone, kas labu darbu izdarījusi. Bet varbūt vienkārši nevajag kaut ko apliet dubļiem - nebūs jāmazgā. To Anetei mājas neviens nav iemācījis? Ja šādas bērnišķīgas blēņas rakstītu kāds pamatskolnieks savā blogā, te nebūtu ko muti dzesināt. Bet kad tas ierakstīts palielas avīzes mājaslapā, tad es apmulstu: jūs ko, tur visi esat tādi tirliņi?! Vai tiešām šis, jūsuprāt, ir īstais brīdis šļakstināties ar dubļiem? ?
Ragana - AUTOREI
R
Blaumaņa vārdiem runājot - par ko tad Tev tās viensētas tā nepatīk, Anetiņ? Nevar taču visi dzīvot cits citam uz galvas, ēst, dzert un d... pēc pavēles un vienlaikus noraut ūdeni? Vai varbūt teiksi - var un vajag? Man personiski nepatīk, ka kaimiņu neaudzinātie sīči lēkšo pa manu pagalmu, kliegdami un brēkdami kā tāds savvaļas šimpanžu bars, plēš manas puķes un dīrā no kokiem negatavus ābolus. Un es ienīstu tos, kuri savas viensētas pārdod resniem tefteļiem, bet paši notrallina šo senču sviedriem iegūto asinsnaudu. Jā, mana viensēta ir skaista un sakopta, kamēr par sādžām (atvainojos, ciematu centriem) vai saulespuķu guļamrajoniem to vis nevarētu teikt. Bet mana viensēta netraucē man baudīt svētkus, būt atbildīgai pilsonei, ne arī darīt radošu darbus. Bet Tu, Anetiņ - pilsētas vārais, bālais stādiņ, aizej labāk pagrāb zālīti - būs daudz veselīgāk nekā te pārgudri spriedelēt par latvisko mentalitāti. Ko Tu no tās saproti? DIENA, kad beidzot jūs nomainīsiet šos zombētos pārgudreļus ar izskalotajām smadzenēm pret normāliem, dzīviem cilvēkiem, ar sirdi, dvēseli, miesu un asinīm, kuri dara un jūt, nevis tikai vāvuļo?
Derglis
D
Man arī gribējās līdzīgi uzbraukt par šo rakstu, bet Ragana jau visu pateikusi. Paklusēšu tālab.
  • 3
  • 2
lauķe>Raganai
l
Prieks par Taviem vārdiem baltā Raganiņ! Es savas viensētas jaukumus tā īsteni saku baudīt tikai pēc tam, kad visu iekšpagalmu norobežoju ar sētu un pēc tam mani 2 suņuki iemācīja nelūgtajiem viesiem no kolhozlaiku trīsstāvenēm latviešu sētas pieklājības likumus: ja vēlies ienākt, lūdzu zvans pie vārtiņiem....Ja vēlies pāri sētai, tad caurums bikšudibenā garantēts! Mani svētki ir tikai tiem , kas sapratīs ....un tie ir savējie.
  • 3
  • 1
Laiva
L
Ragana - piekritu : )
  • 4
  • 2
Made>Ragainai
M
Man gribētos Jūs apkampt un nobučot par šiem vārdiem!!!!! Nopietni. Un tieši šobrīd- skatoties un klausoties svētku koncertu..
  • 15
  • 4
zvirbulēns
z
Konste, zināšanai! Pirmās brīvvalsts laikos, kad Latvijā 70% iedzīvotāji dzīvoja laukos savās viensētās, katra viensēta bija kā skaista, neatkārtojam brošiņa pie baltas blūzītes. Ikviena lauku sēta, pat nabadzīgās, bija kas neatkārtojami, mazi šedevriņi, tik individuāli un neatkārtojami, kā tautas tērpi, ka prievietes, vainadziņi, kurus redzam Dziesmu svētkos. Un cilveki, kuri nāca ārā no šīm nosķirtām lauku setām pasaulēm, visi kā viens bija personības, varošas, radošas, gudras un strādīgas. Un, kad šie ļaudis satikās godos, svētkos, Dieviņš priekā gavilēja. Īsāki sakot, neskumsti, Tev pat nojauta nav par ko Tu, muļķīte, skumsti!
Etiķete
E
Jā, savulaik visi cilvēki bija čakli, visas viensētas pretendēja uz sakoptākās godu, no alkohola lietoja tikai alu un to pašu tikai un vienīgi līgonaktī, saimnieki un kalpi dzīvoja kā brāļi, nē - kādi kalpi, katram bija ideāli funcionējoša viensēta. Par lāčiem un jāņtārpiņiem jau minēja. tiešām nav skaidrs, kurš neģēlis to visu piebeidza :)
  • 5
  • 0
Vārds
V
"Ikviena lauku sēta... mazi šedevriņi, tik individuāli un neatkārtojami... kā tautas tērpi". Zvirbulēn, tava sentimenta migla aizēnojusi pēdējo saprāti šķautni. Pasaki, ka vēl tur jāņtārpiņi dziedāja un smaidošs lācis pie bišu stropa krāca. Īsi sakot, vai nu ej uz pansionātu, kur dalīties atmiņās ar sev līdzīgajiem, vai taisi ciet to apnicīgo negudro muti.
  • 8
  • 7
zvirbulēns
z
Nav gan, runā daudz, bet domas izteikt nav vēl iemācījusies! Un, vispār, nesauc mani par ciema muļķīti, man tas nepatīk!
  • 11
  • 8
vispār
v
bet Tev, ciema muļķīti, nav ne jausmas, par ko Anete runā.
  • 14
  • 9
zvirbulēns
z
Kārtējo reizi jāpiemin tās mūsu nabaga vēsturiskās viensētas, bet tur iedēstītā atturība un nošķirtība ikdienā neizbēgami ir jūtama. --------------------- Jā, visi kolhozos un sādžās, nost ar atturību, nošķirtību, visi pūlī, visi barā, ne es, bet mēs - teic sorosītu ideoloģijas produkts, jauna meitene, komjauniete. Vispār drūmi!
jautājums > atbildei
j
:))))
  • 0
  • 0
atbilde
a
Autore pauž blēņas, ka naidā sagājuši latvieši ir spējīgi piedot.
  • 0
  • 0
jautājums
j
Vai rakstu izlasīji pirms iekomentēji? Un ja izlasīji, vai saprati, ko autore pauž?
  • 1
  • 0

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies mākslinieks Eižens Valpēters

Ziemassvētku laikā 23. decembrī mūžībā devies mākslinieks nonkonformists, grāmatas Nenocenzētie. Alternatīvā kultūra Latvijā. XX gs. 60-tie un 70-tie gadi (2010) sastādītājs Eižens Valpēters (1943–20...

2024. gads teātrī. Teātris nav ēka

Gandarījumu ir sagādājuši oriģināldarbi, kas runā par šīs zemes cilvēkiem, viņu vēsturi un šodienu, cerībām un vilšanos, stereotipiem un vērtībām

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja