Kas kopīgs Olimpisko spēļu atklāšanai, Jaunajam vilnim un Cēsu mākslas festivālam

Toties politiķus vēl vairāk satrauca fakts, ka šie Ralph Lauren tērpi ir darināti Ķīnā, nevis ASV, kur tekstila industrijā valda bezdarbs. «Es domāju, ka visi formas tērpi jāsavāc vienā kaudzē un jāsadedzina,» nodokļu jautājumiem veltītā preses konferencē bildis demokrātu partijas pārstāvis senators Harijs Rīds. Atšķirībā no daudzām citām valstīm, ASV sportistu dalību Olimpiskajās spēlēs sponsorē uzņēmēji, nevis valsts, bet politiķu un sabiedrības darbs ir uzraudzīt un kritizēt. Savukārt Rīgā tika pausts sašutums par Jaunā viļņa diskotēkas rīkošanu 11. novembra krastmalā, politizējot un radikalizējot jautājumu par komerciāla izklaides pasākuma norises dēļ slēgto satiksmi. Starp klausītāju viedokļiem kādā Latvijas Radio raidījumā izskanēja jautājums, vai nevajadzētu rīkot referendumu par šādu pasākumu rīkošanu. Atsevišķi Rīgas mēra izteikumi presē tiek traktēti kā kuriozi citāti. Acīmredzot kopumā netika veikts pietiekams skaidrošanas darbs par to, kādi ir pilsētas ieguvumi un kā tie saskan vai nesaskan ar Rīgas attīstības plāniem un iespējamām pilsētas tēla veidošanas vīzijām. Lielpilsētas parasti atbalsta visdažādākos publiskos pasākumus – lai arī vienmēr ir un būs daudzi, kuri paudīs neapmierinātību ar sagādātajām neērtībām ierobežotās satiksmes dēļ un sauks visu notiekošo par balagānu, ieguvumu vidū ir atšķirīgu sabiedrības grupu lojalitāte un mīlestība pret šo pilsētu. Piemēram, Piektā avēnija, viena no Ņujorkas centrālajām ielām, regulāri tiek slēgta autotransporta satiksmei par godu dažādiem notikumiem. Te tiek rīkota Polijas Neatkarības dienai veltītā parāde, Svētā Patrika dienas svētku gājiens, Veterānu dienas parāde utt., bet Brodveju auto satiksmei slēdz universālveikala Macy’s sponsorētajam ikgadējam Pateicības dienas pasākumam. Būtiski gan, ka pieminētie pasākumi parasti ir bez maksas pieejami visiem interesentiem.Toties Cēsīs pagājušajā nedēļas nogalē – pavisam citi iemesli sašutumam. Diskusijās pēc ikgadējā Cēsu festivāla laikmetīgās mākslas izstādes atklāšanas 27. jūlijā vairāki apmeklētāji pauda neapmierinātību ar Ginta Gabrāna (sadarbībā ar Kasparu Putniņu) veidoto audiovizuālo pasākumu Lux aeterna (Mūžīgā gaisma) Cēsu pils parka estrādē. Uzvedums, kurš sākās pēc tumsas iestāšanās, daudziem šķita pārāk «garš un garlaicīgs». Bet nekur jau nav teikts, ka mākslai jābūt «īsai un interesantai», vai ne? Autors savu ieceri raksturo kā «mūzikas klausīšanos gandrīz tumsā», un būtiska loma bija muzikālajam materiālam – izvēlēto skaņdarbu autoru vidū Džons Keidžs, Ģerģs Ligeti, Anderss Hillborgs, Andris Dzenītis, Santa Ratniece, Kristaps Pētersons u.c. Pret lāzeršovu uzveduma vidū un Gabrāna mākslai raksturīgo vispārējo mistikas auru gan nevienam būtisku iebildumu nebija, bet neizpratni raisīja uzveduma zinātniski izglītojošā daļa – projekcijā uz ekrāna demonstrētais īsais kurss mikropasaules izpētes vēsturē, ko veidoja gan Wikipedia raksti, gan viens otrs video no YouTube, gan nanotehnoloģiju darbības paraugdemonstrējumi. Tos papildināja dokumentāli kadri no Gabrāna darba Asinsgaisma (2011) tapšanas un daži zinātniskās fantastikas žanrā iederīgi kinokadri, kuros mākslinieks aizbrien tālē cauri baltu putu lavīnai, kas izplatās no draudīga paskata betona būves. Nepārtrauktas estētiskās baudas vietā piedāvājot skatītājiem uzlūkot zinātniska rakstura attēlus un video, komentējot tos ar izvēlēto muzikālo pavadījumu, Gabrāns pārkāpj konvencijas un pārsteidz skatītāju nesagatavotu. Tieši tāpēc viņa māksla ir avangards, kas būtiski atšķiras no, teiksim, gaismas mūzikas parka strūklakās, kura pēc būtības ir «īsa un interesanta».