Tuvu valodai

To kā kļūt pamanāmam Eiropas kultūras norišu daudzveidībā Nora Ikstena apguvusi lieliski. Cita lieta - par rakstniecību...

...Un vēl es neticu, ka Ikstena pati bija tā, kas te KD komentāros rakstīja, ka viņa ir tas dižciltīgais suns un tie komentētāji tie kranči.... Nezinu gan, vai vēl kādu starp kultūras ļaudīm atrast, kas tik apzināti, nenogurstoši sevi reklamē. Vai par dižciltīgo suni rakstījusi pati, vai draugi..., bet šī frāze bieži atkārtojas saistībā ar NI. Bet konkrētā sleja, manuprāt, piepaceltā tonī, raksturīgi NI, ne ar ko jaunu neizceļas, tas pats ierastais stils. Cik var.

Kā es domāju - tā skabarga cita acī un tas balķis savējā , tā jau attiecās uz visiem. Un tad vēl kristīgais - netiesā un tu netiksi tiesāts, tas jau arī darbojās. Bet - atceros, kad pirmoreiz padomju laikos biju rietumos. Kas mani aizvainoja - tas, ka man visu laiku bija jādomā - cik pie viņiem tīrs un vai tiešām komunisti un sistēma ir pie vainas, ka esam šmulīgi un nnetrīgi. Kad jau 90- os gados studēju Vācijā un biju praksē bundestāgā , ko es ievēroju - ka tur cilvēki ir ļoti aktīvi. Piemēram, deputāti no bundestāga visaktīvāk darbojās uz vietas ar saviem vēlētājiem un tur risināja konkrētas lietas - sākot ar suņu kakām, piedošanu, un beidzot ar narkomānu rehabilitāciju. Un tad es noskaņojos uz to, ka nav , ko gaidīt cepto gaiļu dziedāšanu - pašam jāiet un jādara un jāsāk ar problēmas nosaukšanu, formulēšanu un tad darīšanu. To es varu attieicnāt uz komentāriem KD arī. Esmu nesavaldīga un ātra un ar to nelepojos, cenšos mainīties, bet es dzīvoju ar domu, ka rīkojos pareizi un svētīgi pausdama savu domu , nevis tukši apsaukādāmās. Jā un vēl ir tā, ka es tiešām mēdzu lasīt jau iepriekš noskaņojusies. Lūk, Helēna Demakova. Ar prātu es saprotu , ka viņa ir ļoti izglītota, bet ar emocijām viņa man ir persona non grata - Latvijas bērnu nākotnes aprijēja. Vārda tiešā nozīmē. Ja viņa parādās publiskajā telpā - cenšos to ignorēt, jo viņai spēju veltīt tikai ļaunus vārdus. Tā kaut kā.

Vai tad mēs netiecamies pretim lielajam,kāpēc Nora nedrīkstētu? Un kā vēl uzdrīkstējās! Par kopdarbu Baltijas Asamblejas balvu I.Ziedonis nesaņēma.

Ni nu nožēlojami, ni skauģi, ni, Citu mīlestība dara aklu, citu redzīgāku. Manā tvērumā, kas saprotams ir mazmotivēti, bilde rādās visai kontrastaina: sākotnējie stāstu krājumi- talantīgi, daudzsološi, bet pilni ārkārtas ciešanu, sāpju, depresivitātes, par Ziedoņa tincināšanu izjūtu pateicību, jo vajag taču saprast,ka pats Tēlniecības Meistars, diemžēl,dzīvoja smagu ligu skarts, lieliskas bij Noras pasakas... Tad kaut kas NOTIKA ( tāpat, šķiet, bija ar Māru Zālīti),saskaldīšanās, it kā nervozums, slēpts aiz pilnmēness smaida, it kā visa gana, bet...kaut kāda kūrēšana, žūrēšana, lūrēšana,krūzīte pošu, neskan vairs... Novēlu sastiprināties,sakoncentrēties, uzmirdzināties. Ticu,ka aiz nākamā līkuma saulīte ieķērusies koku zaros un gaida!

Kas ir tas abstraktais , man nesaprotamais, skaušanas vērtais ? Kāpēc S.Kļavu, piemēram, tā neskauž ?

Izlasīju cienījamās autores sastādītās Dzintara Soduma Virtuves piezīmes, kurās citātu apzinātā atlasē mudž no Ikstenas šķebinošas pašlavināšanas, un palika nelabi ap dūšu, vai tiešām mūsu rakstniecības "meistares" no sevis nekā cita izpsiest nava spējīgas?

Kad nu Jums tā Sniega karaliena tā uzpatikusi ar savu iešķelto aci, tad pārlūkojiet vien uzmanīgāk,kas bija iešķelts Kajam? SIRDS!

Nacionālāis teātris iestudēja N.I. "Amariļļus, pasūtīja dramatizējumu ar cieņu- pašai autorei,kura paprasījusi krietnu honorāru, savu darbu izdarīja tik pavirši,ka režisore, tikai bez samaksas, visu dabūja pārstrādāt, lai aizvilktu līdz pirmizrādei. Tā nav, ka mākslinieki,kuriem tas vezums līdz galam jānoved, rakstnieci tīši nomelnotu. Vai pati Nora, savas tautas un savas mākslas dēļ, nevarētu no saviem tukšuma augstumiem nolaisties tuvāk pie mīļās zemes?

Pilnīgi piekrītu Stingrajai mammai. Iedomība un pārspīlēts ego lien ārā ne tikai no viņas rakstu darbiem bet arī izturēšanās.

šok-šok Nekas vairāk kā iedomības stiprināta paviršība raksturo Lielrīgas pārvaldes rakstnieci Noru laukos.

Vēl labāk par Noru.

ja domas ir tuvu Im. Ziedonim, nekā šodienas murgpilnajai nedzejai. Gods Dievam augstībā, un cilvēkiem- labs prāts! Es neesmu šai dzīvē maldināts, bet pats es esmu bijis nomaldījies, jo savas gribas vien mans ceļš ir vijies. (- ) Gods Dievam augstībā, un cilvēkiem- labs prāts! Un, kur tu ej, tavs ceļš ir gaismas klāts. ( I. Z.)