Grāmata turpina stāstu par mazo zēnu Zigi – Zigfrīdu Ojaru Lipki – un viņa vecākiem Žani un Johannu, kuri Otrā pasaules kara laikā izglāba vismaz 55 nāvei nolemtos ebrejus. Viens no glābējiem bija arī Zigis, kurš kopā ar savu draugu suni Džeri sargāja slepeno bunkuru savās mājās Ķīpsalā. Stāsta otrajā daļā astoņgadīgais Zigis palīdz rakt paslēptuvi, iemācās brīdināt par briesmām un tuvāk iepazīstas ar bunkura iemītniekiem, kuriem nav viegli izturēt saspiestību un neziņu. Zigim jābūt ļoti uzmanīgam, lai nejauši neizpaustu bīstamo noslēpumu kaimiņu bērniem. Kad traģiski beidzas tēva iecere ar jahtu vest izglābtos uz Zviedriju, zēnu pārņem bailes un vainas apziņa – varbūt tieši viņa netīšām izmestie vārdi ir šīs nelaimes iemesls?
Reizē ar otro burtnīcu grāmatnīcās atkal būs pieejama pirmā burtnīca – Puika ar suni. Bailes, kuras pirmā tirāža iznāca 2017. gadā ierobežotā eksemplāru skaitā.
Stāsta pamatā ir dokumenti, liecības un vēstures fakti, taču tas ir daiļliteratūras darbs, kas adresēts bērniem un pusaudžiem – sižetiska, emocionāla, bērnu uztverei atbilstoša proza. Arī Reiņa Pētersona zīmētās oriģinālilustrācijas iedvesmojis gan Lipkes ģimenes fotoarhīvs, gan Zigfrīda Lipkes bērnības zīmējums – bloknota lapā uzskicētais 3x3 metrus lielais bunkurs, gan citas tā laika vizuālās liecības.
Grāmata ļauj gūt ieskatu par Žaņa Lipkes izveidoto unikālo, veiksmīgo glābšanas mehānismu, kurā bija iesaistīti vairāk nekā divi desmiti palīgu un nenotika neviena nodevība. Autore uzrunā bērnus kā to sabiedrības daļu, kas ir visbrīvākā no dažādiem aizspriedumiem un mītiem, dodot viņiem iespēju ielūkoties sarežģītajos notikumos un ieraudzīt tur pašu galveno: cilvēka individuālās izvēles iespēju, kas pastāv vienmēr, arī visgrūtākajos laikos, iespēju būt cilvēcīgam.
Ziga bērnišķīgā pasaules izjūta atrodas kaut kur pa vidu starp nomācošo briesmu apzināšanos un aizraujošo piedzīvojuma azartu. Tā varētu būt arī atslēga, vismaz mājiens tēva personības apjēgšanai, jo Žaņa Lipkes apbrīnojamais praktiskais un organizatoriskais tvēriens, kas liecina par ļoti reālu dzīves izpratni, savienojās gan ar neapdzisušu spēju just līdzi otram cilvēkam, gan ar zināmu romantisku avantūrismu. Varbūt to var uzskatīt par zēna mentalitātes klātbūtni pieauguša, pieredzējuša cilvēka pasaules izjūtā. Katrā ziņā pastāv ļoti dzīva saikne starp tēvu un dēlu. Tomēr zēns tēvu ne tikai pieņem, bet arī apšauba, un uzticēšanās aizvien ir jāatjauno.
Grāmata uzrunā arī pieaugušos lasītājus. Starp svarīgākajiem motīviem, ar kuriem cilvēki mēdz izskaidrot nepretošanos acīmredzamam ļaunumam, pakļaušanos un piesliešanos tai vai citai varai, vienmēr tiek minētas rūpes par saviem bērniem, pienākums pasargāt bērnus, godīguma un goda vērtību nereti atbīdot perifērijā. Zigfrīda un viņa vecāku stāsts liek samērot un pārdomāt gan vecāku tiesības riskēt ar bērna likteni, gan uzticēšanās un cieņas nozīmi vecāku un bērnu attiecībās, patiesu ģimenes kopības spēku, kur nav iespējama "pavļika morozova" nodevība.
Pēc Ineses Zanderes grāmatas motīviem 2020. gadā tapis Istabas teātra iestudējums bērniem Puika ar suni, ko veidojis režisors Jānis Znotiņš, bet visu personāžu lomās iejūtas aktieris Emīls Krūmiņš.