Intervijā TV3 Zirniņa sacīja, ka viennozīmīgi atbalsta Gora nonākšanu valsts pārvaldībā, jo tas dotu lielāku neatkarību, pirmkārt, mākslinieciskajā jomā.
Zirniņa atteicās spriest, vai gribētu nonākt atpakaļ koncertzāles vadītājas amatā, ja valsts pārņemtu šo iestādi.
Bijusī vadītāja stāstīja, ka finanšu līdzekļu trūkums Gorā bijis katru gadu un pēdējā laikā katru gadu budžeta aizstāvēšanā no pašvaldības vadības puses izskanējuši pārmetumi par it kā liekiem darbiniekiem un pārfinansēšanu, kas neesot patiesība, jo, piemēram, nesenajā auditā cilvēku nepietiekama noslodze neesot tikusi konstatēta.
Zirniņas skatījumā, Rēzeknes pašvaldības politiķu pārmetumi par pasākumu neapmeklētību un repertuāru ir tikai "iegansts kaut kam". Viņa atzīmēja, ka Gora lielā zāle ir būvēta ap tūkstotim cilvēku un loģiski, ka ne vienmēr tā ir piepildīta, turklāt virkne pasākumu apzināti orientēti uz šaurāku auditoriju.
Zirniņa atzina, ka no Rēzeknes pašvaldības vadības ir saņemti mājieni par nepieciešamību īstenot citu māksliniecisko virzienu - bijuši mājieni par "māksliniekiem no austrumiem", vēlme "redzēt māksliniekus no televizora vai Youtube".
Jau ziņots, ka pēc Austrumlatvijas koncertzāle veiktā funkciju audita Rēzeknes pašvaldība izvērtē iespēju Latgales vēstniecību "Gors" pārveidot par iestādi vai izvēlēties citu pārvaldības formu.
Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs (Kopā Latvijai/LPV) iepriekš medijiem apgalvoja, ka tiek skatīti divi iespējamie scenāriji - deleģēšanas līguma izmaiņas ar Austrumlatvijas koncertzāli vai kapitālsabiedrības pārveide par iestādi. Variants par Gora nodošanu nomā privātajam operatoram vairs netiekot skatīts.
Taču pašvaldība esot gatava runāta arī ar KM par Gora nodošanu valstij. Bartaševičs uzskata, ka pareizi būtu valstij pārņemt objektu īpašumā. "Rēzeknes pilsēta ir gatava maksāt kredītus," apgalvoja mērs, precīzi nenosaucot, kāds ir atlikušais maksājumu apjoms, minot, ka tas varētu būt trīs līdz četri miljoni eiro.
"Tas nav mūsu mērķis nodot valstij, bet tas ir mūsu piedāvājums, ja viņi uzskata, ka mēs kā pašvaldība nevaram nodrošināt ar pareizu saturu vai pareizu apsaimniekošanu," sacīja Bartaševičs.
30. decembrī pašvaldība arī nolēma atlaist Gora vadītāju Diānu Zirniņu. Pašvaldībā apgalvo, ka gan pašvaldībai, gan pašam uzņēmumam pašreizējos finanšu apstākļos uzņēmuma stratēģisko mērķu sasniegšanai nepieciešama vadības pieeja ar izteiktāku fokusu uz finanšu kontroli, budžeta plānošanu, risku vadību un uz biznesa analītikā balstītu lēmumu pieņemšanu, "tādējādi nodrošinot Gora pastāvēšanu ilgtermiņā, pasākumu augstu māksliniecisko kvalitāti un kultūras pakalpojumu pieejamību Rēzeknes iedzīvotājiem un viesiem".
Savukārt valdība 2025. gada izskaņā nolēma pilnvarot KM sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un Ekonomikas ministriju veikt pārrunas ar Rēzeknes domi par nekustamā īpašuma Pils ielā 4, Rēzeknē, kur atrodas Latgales vēstniecība "Gors", pārvaldības risinājumiem un valsts iesaisti profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanā.
KM informatīvajā ziņojumā, ko konceptuāli atbalstīja valdība, norāda uz iespējamu apdraudējumu Latgales vēstniecības Gors turpmākajai pastāvēšanai.
Ministrija vērš uzmanību uz risku profesionālās mākslas pieejamībai Latgales reģionā un uzsver, ka Latgales vēstniecības Gors izveidē ieguldīti valsts, pašvaldības un Eiropas Savienības fondu līdzekļi. Ziņojumā norādīts, ka profesionālās kultūras pieejamības nodrošināšana Latgalē ir ilgtermiņa ieguldījums sabiedrības noturībā.
Saskaņā ar Firmas.lv datiem Austrumlatvijas koncertzāles apgrozījums 2024. gadā bija 891 763 eiro, bet zaudējumi sasniedza 19 002 eiro. Koncertzāles īpašniece ir Rēzeknes dome.