Stāsts ļauj vēlreiz tuvoties tai šēru salai, kas daudziem lasītājiem jau pazīstama no stāsta Mans draugs Pērsijs, Bufalo Bils un es, ko Liels un mazs izdeva 2011. gadā. Tur atrodas vectēva māja, kurā mazdēls pavadījis daudzas jaukas vasaras brīvdienas, tāpat kā rakstnieks savā bērnībā.
Bet māja uz klints tagad stāv tukša, jo vecmāmiņa ir mirusi, bet vectēvs nonācis slimnīcā. Viena burciņa vecmāmiņas brūkleņzaptes vēl gaida viņu mājas pagrabā, un tikai mazdēls spēj vecajam, skarbajam vīram palīdzēt gan beidzamo reizi pabūt savā īstajā dzīvē, gan sagatavoties atkal satikt vecmāmiņu un atrast īstos vārdus savai mīlestībai. Zēnam ir grūti slēpt pārdrošo bēgšanu no slimnīcas, melot vecākiem, atbildēt uz jautājumu, vai cilvēks pēc nāves tiešām nonāk debesīs, tomēr viņam izdodas darīt gaišu vectēva dzīves noslēgumu.
Sāpīgā slimību, vecuma un aiziešanas tēma, kurā gaismu ienes cilvēku savstarpējā mīlestība, ir ļoti aktuāla saspringtajā mūsdienu situācijā, kurā par šiem jautājumiem jādomā gan pieaugušajiem, gan bērniem. Ulfs Starks par to prot runāt ģeniāli vienkāršā, bet precīzā veidā un uzticību raisošā intonācijā.
Kritika Ulfa Starka darbus salīdzinājusi ar Čārlija Čaplina filmām: autors izmanto smieklus, lai stāstītu par ciešanām, un ļauj izjust patiesa prieka brīžus. Kitijas Krauzeres ilustrācijas notvērušas teksta smeldzīgo neviennozīmīgumu. Grāmata kopā ar Krauzeres sirsnīgajām un intensīvajām ilustrācijām ir emocionāli daudzslāņaina – vienlaikus skaista, jautra un ļoti smeldzīga.
Grāmatu no zviedru valodas grāmatu tulkojusi Jolanta Pētersone.
Latviešu valodā lasāmas arī Liels un mazs izdotās Ulfa Starka grāmatas Diktators (2012) un Proti svilpot, Juhanna? (2016).
Grāmata izdota ar Zviedrijas mākslas padomes un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.