Eiropā nav grūti atrast ķīniešu stila priekšmetus un interjerus, un arī grāmatas par Ķīnu, taču īstas literārās chinoiserie gadās ļoti reti. Undines Radzevičūtes romāns plūst divās paralēlās straumēs: viena no tām vēsta par gleznotāja, jezuītu mūka Džuzepes Kastiļjones darbošanos XVIIIgadsimta Ķīnā, otra – par trīs paaudžu sievietēm, kuras dzīvo kopā nelielā dzīvoklī vārdā nenosauktā mūsdienu pilsētā. Šis stāsts ir par ļoti daudz ko: par XVIII gadsimta eiropiešu sapni mainīt pastāvošo kārtību visā pasaulē, par tālaika franču mīlestību pret visu, kas nācis no Ķīnas, un par Vecās pasaules naidu pret frančiem. Par arvien izteiktāko Austrumu un Rietumu difūziju. Par mūsdienu cilvēku, kas grib aizbēgt uz Ķīnu, kura vairs neeksistē. Un par Austrumiem, kas vienmēr ir kopā ar mums, vienalga, uz kuru pusi mēs skatītos.
Atainojot spilgtos romāna tēlus, autore rotaļājas ar izteiksmīgiem kontrastiem. To idejiskais pamatojums un rotaļīgums cieši saistīti ar rietumu un austrumu pretstatījumu, tāpēc kritiķi nereti uzsver rakstnieces kosmopolītismu. Lai gan pati sevi dēvē par estēti, kurai idejas skaistums ir svarīgāks par tās morālo elementu, Undine Radzevičūte lielu uzmanību pievērš eksistenciālai pieredzei, atvēlot tajā būtisku vietu absurdam, bezjēdzīgumam un humānisma trauslumam. Romānam ir daudzas sejas, daudzi līmeņi, daudz tēmu, to var arī lasīt no dažādiem skatpunktiem. Taču caurviju motīvs nenoliedzami ir Austrumu un Rietumu kultūru satikšanās, pievilkšanās un atgrūšanās, rakstniece analizē domāšanas stereotipus, kas piemīt kā austrumu, tā rietumu cilvēkiem.
Undīne Radzevičūte (1967) bieži tiek dēvēta par "visnelietuviskāko" no lietuviešu prozaiķiem. Latviešu lasītājiem jau pazīstams viņas romāns Asinis zilas, debesis pelēkas (2017, latviešu valodā 2019). Par romānu Zivis un pūķi 2015. gadā saņēmusi Eiropas Savienības Literatūras balvu, Lietuvas PEN nodaļa to atzinusi par vienu no pagājušās desmitgades labākajām lietuviešu autoru grāmatām.
Grāmatu no lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere. Viņa saka: "Tāpat kā pārējie Undines Radzevičūtes darbi, arī šis īsti neiekļaujas lietuviešu literārajā tradīcijā. Tā ir gluži cita kategorija, kurā intelektuāls izaicinājums tiek savienots ar rafinētu un nerafinētu humoru, bet varoņi sarunājas tā, it kā cirstos zobeniem."