Pēc dažādiem avotiem Rūmī ir viens no populārākajiem un komerciāli veiksmīgākajiem dzejniekiem mūsdienās. Dažādi autora citāti ir pārpludinājuši attēlus internetā, kafejnīcu skatlogus, blogus un pašpalīdzības grāmatas, pat nenojaušot, ka tie ir tieši Rūmī spalvas darbi.
Džalāledīns Muhammeds Rūmī, senais Meistars (Mevlevī), dzimis uz mūsdienu Tadžikijas un Afganistānas robežas Centrālāzijā. Rūmī tulkojumā latviešu valodā nozīmē "no Romas". Autors, būdams pusmūžā, satiek savu īsto dzīves skolotāju un mīlestību Šamsu no Tabrīzas (1185-1248), kurš iedvesmo izcilo persiešu dzejnieku rakstīt. Rakstīt tā, lai, tobrīd nevienam pat nenojaušot, desmit gadsimtus vēlāk viņš būtu viens no populārākajiem dzejniekiem ASV un labi zināms visā pasaulē.
Rūmī divrindes no persiešu valodas atdzejojis tulkotājs Raimonds Ķirķis.
"Ritmiski Rūmī Masnavī–je Manavī jeb "garīgais vēstījums divrindēs" ir viengabalains teksta audums, viscaur saglabājot vienādu skanisko plūdumu. Masnavī aizsākas ar grūtsirdīgo niedres jeb neja dziesmu un iedibina noteicošo nošķirtības toni, kas klātesošs ir ne vien Rūmī alkās pēc atjaunotas vienības, bet arī, domājams, jebkura cilvēka meklējumos. Uldis Bērziņš savulaik paspēja atdzejot dažas pirmās persiešu dzejnieka divrindes, bija gods Rūmī darbu tulkošanu turpināt," stāsta Raimonds Ķirķis.
Par grāmatas mākslinieci izvēlēta Latvijas Mākslas akadēmijas profesore, tekstilmāksliniece Ieva Krūmiņa, kura iepriekš pētījusi seno persiešu, turku tekstilmākslas ornamentus un tajos atradusi līdzības ar latviešu rakstu ornamentiem. Grāmatas dizainu veidojusi dizaina studijas Overpriced komanda – Aigars Mamis un Jānis Krauklis.
"Ideja par Rūmī citātu izlases izdošanu radās, skatoties uz Imanta Ziedoņa grāmatu plauktu vasaras mājā Dzirnakmeņi Murjāņos. Meklēju tajā kaut ko neparastu un ieraudzīju necila izskata paplānu grāmatiņu pelēkbrūnā krāsā. Uzreiz pamanīju, ka teksts uz vāka ir kirilicā, sāku to lasīt un aizrāvos no rindas uz rindu, tverot brīnumus. Tik tēlaini skaista dzeja, taču krievu valodā tomēr nav viegli lasīt šo meistardarbu. Tikai pēc tam sapratu, kādu dārgumu turu rokās un ka tas nav daudz tulkots un izdots latviešu valodā. Šobrīd nepieciešams lasīt pasaulīgus tekstus latviešu valodā, lai bagātinātu savu kultūras lauku," par grāmatas tapšanu stāsta fonda Viegli padomes priekšsēdētāja Žanete Grende.
Rūmī: "Par dzelzi lēnprātības asmens asāks/Simt karapulku posta par to mazāk."
Grāmata pieejama grāmatu veikalos visā Latvijā un Imanta Ziedoņa fonda Viegli e-veikalā mājaslapā www.fondsviegli.lv.