Argentīniešu tenors Marselo Alvaress: Ticiet paši sev!

Ja nopietni, es neesmu nekāds operas eksperts un nenodarbojos ar pasaules opermūzikas mantojuma izpēti. Vienkārši gan pats esmu vokāli izglītots (kas mazāk svarīgi), gan gūstu baudu no vokāli virtuoza izpildījuma (kas vienīgais šajā gadījumā attiecas uz apspriežamo jautājumu). Noklausījos konkrētu koncertu, uz kuru jau atkal pirmām kārtām gāju tieši Rudānes dēļ un neesmu vīlies, nokomentēju arī to, par ko esmu vīlies, bet neko vairāk. Par tādu tenoru A.Skaru vispār pirmo reizi dzirdu, bet tas galīgi nenozīmē, ka viņš nevarētu būt absolūti izcils. Un tikpat maz kā mana neinformētība par viņa izcilību vai pretējo liecina tas, ka viņš nav oficiāli atzīts.

"nav latvietis, jo pats par sevi ir ārkārtīgi augstās domās" Ļieliska latvieša definīcija! Latvietis ir tas, kurš ir par sevi zemās domās! (Un, protams, vienkārši besījas, ja kāds cits nav tikpat zemās par sevi.)

Kalns rīko Opermūzikas svētkus, tāpēc ir pēdīgais cūka. Pārējie latvieši nerīko Opermūzikas svētkus, tāpēc ir labi un pamatoti apspļauda Kalnu. Malači! Nu, un vēl ir saujiņa latviešu, kas tos Kalna svētkus bauda. Tie vienkārši ir muļķi - nejēdz, kāds cūka tas Kalns un kāds mēsls - viņa svētki.

Pat nebiju cerējis uz tik spožu vietējās faunas "intelekta" apliecinājumu. Paldies!

Kalns man maksā par reklāmu, bet Rudāne ar mani guļ, tikai muļķis to nesaprot. Bet nekompetents diletants gan es neesmu: neazinātājiem paskaidroju, ka tarantella ir indīgs Vidusāzijas zirneklis, kas ņirbina savas astoņas kājas tieši tādā tempā, kā Alvaress bļāva Sorento.

Sejas sasprindzināšana sakarā ar dziedāšanas radīto piepūli operdziedātājam nekad nav kvalitāte: dziedāšanas grūtības klausītājam nav jāredz, aktiera sejai jāpauž gluži citas emocijas - tās, kuras autors piedēvējis personāžam. Bet atkārtoju, ka Kaufmans man ļoti patika, piesējos visam, kas nav ideāls, bet tas nemaina faktu, ka palīdzējāt man atklāt vēl vienu spilgtu un aktuālu mūsdienu tenoru.:)

Esmu tik neprofesionāls klausītājs, ka par Jonasu Kaufmanu vispār nebiju dzirdējis. Ja gribu novērtēt nezināmu ēdnīcu, kā indikatoru vienmēr pasūtu soļanku. Lai novērtētu nezināmu tenoru, uzreiz uzlieku E Lucevan le Stelle. Kaufmans manu testu izturēja labi. Atzīšos, ka stiprās vietas man šķita par samocītu, viņš ir mazliet baritonīgs, padobjš, un arī seju sasprindzina, kas laupa viegluma sajūtu. Toties piano (kvalitāte, kura Alvaresam nepiemīt vispār) viņam ir perfekts, visu skaņu harmoniskais līdzenums (otrs Alvaresa trūkums) arī, un arī Karuzo leģendāro diminuendo viņš kopē precīzi, un kopēšanu šajā gadījumā neuzskatu par trūkumu, tā ir kvalitāte. Paldies, atklāju sev jaunu balsi! (Kā izrādās, gan biju to jau, vārdu nezinot, dzirdējis duetā ar Hvorostovski, kurš arī man par dobju, tāpēc nebija iekritis ausīs.)

Kā galīgs amatieris starp profesionāļiem, tomēr visādās mūzikas skolas pakāpēs un beigās arī vokālajā studijā nopietni mācījies un vokālajā izpildījumā pilnīgi atšķirīgs no nemācītajiem, es tiešām esmu profesionālis starp vidusmēra vienkārši klausītājiem un varu paskaidrot, kas ir tās kvalitātes, kuru nepietiekamās izkoptības dēļ dziedātājs nav spējis sniegt klausītājam baudu. Savukārt ja runa ir nevis par to, KĀPĒC slikti nodziedāja, bet KA un KĀ slikti nodziedāja, tad vispār nesaprotu, kam vajadzīga profesionāla izpratne: vienkārši slikti nodziedāja, katrs taču to dzird! Un galīgi neesmu reliģiozs pret savu elku Karūzo: kaut nepārspējams operu ārijās, daudz vienkāršākajās neapoliešu dziesmās arī viņš sapinas meistarībā, piepūš pilnas plēšas spiediena un dzied kokaini kā Norvelis krievu romanci. No operdziedātājiem neapoliešu dziesmas baudāmas esmu dzirdējis tikai Domingo sniegumā (bet varbūt daudzus neesmu dzirdējis, nestrīdos). Absolūtajā pasaules izpildītāju konkurencē uzskatu, ka ar Robertino Loreti neapoliešu dziesmās vīrietis principā nevar sacensties: ko tas puika savā vētrainās pubertātes pirmziedā vēl pirms balss lūzuma ir izkodis, to impotentajiem večiem (Loreti dziedāja Romeo vecumā, salīdzinājumā ar kuru impotents ir ikviens nobriedis operdziedātājs) nemūžam nesasniegt. Un absolūti bez vokālā pedagoga - tas var būt pluss tikai šādam tīrradnim bērnam reizi gadsimtā, ne jau Alvavresam. Arī Karūzo bija neiedomājams tīrradnis, arī viņš augstpratīgi izturējās pret vokālajiem pedagogierm, tomēr, pirmkārt, viņš patiešām ir pilnīgs ūnikums no dabas, kas augstos un zemos toņus dzied vienā pozīcijā pilnīgi bez sagatavošanās, tāpēc viņam gluži objektīvi daudzas vokālo pedagogu pamācības bija nevis nevajadzīgas, bet kaitīgas kā kruķi neklibajam, un otrkārt, standarta elpas treniņu tomēr arī šim pāragri un pārmērīgi saslavētajam ūnikumam nācās atzīt par vajadzīgu un 1911. gada ieraksti ir krietni pārāki par 1898.-1901. gada ierakstiem.

Vei, kāds apvainojies grafomānelis ieklīdis arī mūzikas apspriešanā pažēloties par ļauno Felsbergu. Nē, zaķukiņ, tas, kā katrs pats dzied vai raksta, absolūti neierobežo viņa kā klausītāja vai lasītāja tiesības spriest par to, ko profesionāļi viņam sniedz. Atšķirībā no īsprozas, kurš man tiešām virtuozitātē sāncenša nav, bet būtu visas tiesības kritizēt sūdkaļus arī tad, ja pats nerakstītu labāk, dziedāšanā es galīgi negrasos sacensties ar Alvaresu. Es tikai kā kompetents klausītājs vērtēju viņu kā pasaules zvaigzni un esmu vīlies. Un vērtēju Rudāni kā nezināmu provinces dziedātāju un konstatēju, ka viņa ir pārāka.