Tas ir zināšanu trūkums: intervija ar Uldi Neiburgu

Latviešu kara stāsti. Tajā ietvertas sešas latviešu karavīru, kuri Otrajā pasaules karā cīnījās komunistiskās Padomju Savienības un nacionālsociālistiskās Vācijas armijā, ------------ Labāk būtu teikt krievu nacionālboļševistiskā PSRS un nacionālsociālistiskā Vācija. 1939.gada 2. oktobrī V. Munters kopā ar Ārlietu ministrijas Līgumu departamenta direktoru A. Kampi, PSRS sūtni Latvijā I. Zotovu un padomju tirdzniecības pārstāvi V. Terentjevu izlidoja uz Maskavu, kur sākās sarunas ar V. Molotovu, klātesot arī J. Staļinam, kas paziņoja: Tas, kas noteikts 1920. gadā, jau nevar palikt uz mūžīgiem laikiem. Jau Pēteris Lielais Krievijai gādāja izeju uz jūru. Mēs tagad esam izejas un tādā stāvoklī, kādā ilgi nevar palikt. Munteram izvirzīja prasību parakstīt paktu, kas paredzētu Latvijā ielaist 50 000 sarkanarmijas karavīru, atbilde bija jādod pēc 48 stundām. Krievu vēsturnieks Vladlens Sirotkins grāmatā:"Počemu proigral Trockij" raksta ka Staļins pēc Ļēņina nāves kļuva par krievu nacionālboļševiku vadoni un visa PSRS komunistiskā partija kļuva nacionālboļševistiska un tās galvenais uzdevums bija Krievijas impērijas atjaunošana.

Atvainojos par briesmigajam pareizrakstibas kljudam!:)Atri rakstiju.

Nu luk te ari Jums scenarijs makslas filmai-par Jusu vectevu un vinja draugu,kursh dabuja dienet sarkanaja armija. Vareu uztaisit pamatigu filmu,tadu,kur pus filmas jasmejas,pus filmas jaraud. Filma varetu paradit,ka jaunie karaviri abas transheju puses domaja par savu miljoto meiteni,savu gjimeni,vecakiem,berniem,par to ko cik varetu izdarit,kad karsh beidzot beigtos. Ka viri un puikas cereja,ka iznaks no kara dzivi. Neviens no vinjiem guljot transhejas visdrizak nedomaja par Hitlera un Staljina greizo ideologjiju! Un filma turpinatos pec kara ar visiem priekiem,visam bedam un grutibam,kuras parcieta peckara cilveki.Jo bija ari prieki-dzima berni(mani vecaki tadi bija),cilveki mileja,jokoja,stadaja,smejas! Ja Latvijas valdiba iedalitu 5 milijonus(cik iztereja referendumam!) shadai filmai,tad tada integracijas joma izdaritu krietni vairak par to,kas ir megjinats(neveiksmigi) izdarit pedejo 20 gadu laika. Ja vajag,vajag pieaicinat krievus kopdarbibai.Krieviem ir brinishkjigi rezjisori,specigas kino tradicijas.Krievi zin,ka uznjemt specigas filmas. Un tie kas te ironize,ka vesturi nevar macit ar filmu palidzibu smagi kljudas. Kino ir vispecigakais lidzeklis,ka macit,saliedet,likt domat.No itelektualja lidz parastam stradniekam. Paraditu shadu filmu tadam Purvciema 20'gadniekam(zudushajai integracijas paaudzei) un tads beidzot pirmo reizi dzive saprastu par ko runa un doma latvieshi! Un tada filma beidzot visa pasaule varetu izstastit Latvijas stastu par viriem divas armijas. Savadak ir tikai neveiksmigi megjinajumi stastit,ja latvieshi dieneja Hitlera armija,bet tomer nedieneja...Neviens pasaule tapat to nesaprot. Tada filma butu dziedejosha abam pusem-gan latvieshiem,gan krieviem.

cik lieliski un emocionāli - mācīt vēsturi,izmantojot daiļliteratūru,Holivudas vai kādu citu produkciju.

Vaicājums: "Grāmatas veidotāji cer, ka (Divas) puses lasīs un atsauksies arī karā kritušo liepājnieku Alfona Kaunasa un Nikolaja Šķutes tuvinieki" - vai Latvijā nudien atrast kāda radus un rakstus ir tik sarežģīti, ka vispirms ir jāuztaisa pētījums vai apkopojums (vai kā nu to dēvē šajā gadījumā, kad grāmata it kā ir dokumentālā proza, bet papildraksti pretendē uz historiogrāfiskiem komentāriem/ pētījumiem, ja pareizi saprotu) un tikai tad - jāmēģina sadzīt rokā darbojošos personu radi, pēcnācēji. Tas nudien ir savādi. Ja iespējams, lūdzu komentārus. Paldies.