Kamerorķestrī pavadītos pēdējos 13 gadus (sākot no 1999. gada līdz šīm dienām) nav iespējams nosaukt par darbu. Kremerata Baltica ir milzīga manas dzīves daļa, un es esmu ļoti pateicīgs Gidonam Krēmeram par to, ko no viņa esmu iemācījies šajos gados, par man piešķirto iespēju parādīt sevi kā radošu cilvēku un īstu mūziķi.
Gidons Krēmers ir izteicies, ka Kremerata Baltica viņam ir kā ģimene. Vai arī Jūs tā jūtaties?
Protams, jo mēs visi esam atšķirīgi cilvēki ar saviem trumpjiem un arī trūkumiem. Bet…, lai arī cik daudz es būtu sadarbojies ar citiem kolektīviem, tik draudzīga un daudzos brīžos ģimeniska atmosfēra kā Kremerata Baltica nav nekur citur! Ja, nedod Dievs!, notiktu kāda nelaime, tad atbalsts un vēlme palīdzēt tiktu izjusta no ikviena kolektīvā.
Kas ir Krēmera un jūsu kopīgās „dzīvās muzicēšanas” saknē?
Es nezinu, man ir grūti paskaidrot, kā mēz muzicējam uz skatuves. To ir tiešām grūti raksturot. Kaut ko Gidons izstāsta ar vārdiem, bet kopumā, runājot tikai par sevi, es vienmēr jūtu, kam, kā un kur ir jāskan. Tajā laikam ir tas lielākais kaifs, kad vienkārši jūti un pēc tam saproti, ka tas viss ir kādā telepātiskā līmenī.
Kur tagad ceļojat un ko spilgtu jubilejas turnejā esat piedzīvojuši?
Šobrīd mēs ceļojam pa Eiropu. Pats spēcīgākais iespaids šajā garajā un ļoti interesantajā turnejā ir koncerti, kuros uz skatuves ar Kremeratu vienlaikus muzicēja Gidons Krēmers, Marta Argeriha un Sergejs Nakarjakovs - augstākā līmeņa mūziķi!
Kas jums ir tuvākais gaidāmajā jubilejas programmā Rīgā? Ko sagaidāt no šī notikuma?
Esmu ļoti liels gruzīnu komponista Gija Kančeli daiļrades piekritējs, tāpēc ar nepacietību gaidu viņa jauniestudējumu vijolei, stīgu orķestrim, klavierēm un sitamajiem instrumentiem Ciaroscuro Latvijas pirmizrādi. Pavisam nesen uzzināju, ka pats Maestro ieradīsies Rīgā un piedalīsies koncertā, kas ir sevišķi patīkami.
Vai tiesa, ka tagad esat kļuvis par Latvijas iedzīvotāju un mūsu zeme ir kļuvusi par Jūsu mājām?
Jā, tā ir taisnība. Man vienmēr ir patikusi Latvija, un pēdējos pāris gados es vēl vairāk šo valsti iepazinu, tāpat iepazinu arī tās iedzīvotājus un Latvijas dzīves paradumus no iekšienes. Es patiešām šeit jūtos kā mājās, bet tas nav tāpēc, ka, būdams cilvēks, kas vienmēr ir ceļā, visur jūtos kā mājās, nē, tā nav. Patiesībā ir ļoti maz tādu vietu pasaulē. Te man ļoti daudzas lietas ir tuvas, tāpat ļoti daudzi cilvēki šeit man palīdz un palīdzēs, es patiesi Latvijā jūtos labi. Es ar lielu prieku arī apgūstu latviešu valodu un ceru, ka tuvā laikā varēšu sniegt intervijas latviski.
Ko domājat 18. februārī gaidāmā referenduma sakarā (par vai pret krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā)?
Runājot par referendumu, tad burtiski pirms pāris stundām es sazinājos ar mūsu biroju Rīgā un palūdzu noskaidrot, vai man kā citas valsts pilsonim, bet kuram ir uzturēšanās atļauja Latvijā, ir iespēja balsot. Tajā dienā es būšu Vīnē, bet, ja man tiks piešķirta tāda iespēja, tad es iešu uz Latvijas vēstniecību un viennozīmīgi nobalsošu pret krievu valodu.
Kur, kad: koncerts Jubilate: Gidonam Krēmeram 65, Kremerata Baltica. Lielajā ģildē 13.II plkst. 19.