Būs arī izstādīts pavasarīgais gleznotāja Leonīda Āriņa darbs “Dārzi un vagas”, kur runā gan krāsa, faktūra un ritms. Vēl retāka parādība Latvijas mākslas telpā ir desmit Ādama Alkšņa zīmējumi un gleznas. Latviešu pirmskara mākslas cienītāji noteikti pratīs novērtēt J. Valtera gleznoto ezera krastu, J. Apiņa ainavas, L. Liberta gleznu “Durnstein”, kas arī ir reproducēta, J. R. Tillberga – bērna un J. F. Tīdemaņa – balerīnas portretus, K. Ubāna un V. Tones grafiskos darbus, E. Kalniņa 1927. gada Daugavmalas tirgu, V. Vimbas “Kalendāra nemierus”, S. Kreica pavasara palus, A. Artuma mazpilsētas ieliņu, R. Pinņa pludmales skatu u.c.Starp izstādes darbiem jāizceļ arī jau vēlākā laikā gleznoto L. Kokles gleznotāja un grafiķa Gunāra Cīlīša portretu, A. Megņa sešdesmitajos gados gleznotos saulē dzirkstošos “Staburaga bērnus”, F. Milta upes krastu, A. Bromulta 1948. gadā tapušo gleznu “Pie akas”, A. Baušķenieka astoņdesmitajos gados it kā spogulī redzamo frizētavas “Vīriešu zāli”, H. Veldres parku, H. Siliņa pavasarīgo dārzu, J. Oša kāpas, L. Mūrnieka pludmali un kokus, A. Zariņas 1982. gadā gleznoto “Kluso dabu ar peļu vanadziņu” u. c. Starp vairāk nekā 300 gleznām, akvareļiem, zīmējumiem, plakātiem un mākslas priekšmetiem ir ne mazums tādu, kurus droši var dēvēt par meistardarbiem.
30. vecmeistaru un mūsdienu mākslinieku mākslas darbu izstāde
Izstādes intriga ir Niklāva Strunkes glezna “Ūdens nesējas Kuldīgā”, kas tapusi 1926. gadā. Tā savaldzina ar savu kubistiskā manierē ieturēto stilu, sižetu, krāsu gammu, trīsdimensiju izjūtu, ritmu un simbolismu. Glezna savā laikā tikusi reproducēta J. Siliņa grāmatas “Latvijas māksla 1915-1940” 1. sējumā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.