Ciklā Vārds – tas ir svētums, gadsimtu pienests par malēniešiem sarunāsies valodniece Daces Markus un ģenētiķis Jēkabs Raipulis

Malēnieši ir sirsnīgi ļaudis un īsti sava novada patrioti, runā malēniskā izloksnē, ar izteiktu, lauzto intonāciju un savdabīgu platā un šaurā “e” un “ē” izrunu. Malēnieši lieto vārdus, kurus citi latvieši nesaprot, piemēram: klikuči – žagas, šircis – priekšauts, krilcs – slieksnis, lumpis – mazs dīķis u.c. Malēnija Latvijai devusi daudzus talantus – gleznotāju Leo Kokli, kordiriģentu Haraldu Medni, rakstniekus Ojāru Vācieti, Elīnu Zālīti, Jāni Mauliņu, Liju Brīdaku, Māru Svīri, fotogrāfus Gunāru Bindi un Juri Krieviņu, soļotāju Ādolfu Liepaskalnu, matemātiķi Aivaru Liepu u.c. Dace Markus un Jēkabs Raipulis arī malēnieši – abi mācījušies Ziemeru pamatskolā.2010. gadā apgāds “Zinātne” laida klajā Daces Markus un Jēkaba Raipuļa grāmatu “Radošie malēnieši un viņu valoda”, kas domāta lasītājiem, kurus interesē vēsture un kultūras vēsture un kuriem vienlaikus nav svešs dzīvespriecīgs humors, jo malēniešu valodas dzīvelīgie paraugi caurvij visu grāmatu – tajā ietverti vairāki simti savdabīgu malēnisku vārdu un izteicienu. Pētījuma pamatobjekts ir Alūksnes augstienē esošā Opekalna draudze un tās ļaudis, bet īpaši Jaunlaicenes–Ziemeru apvidus.“Par atsevišķiem radošiem malēniešiem ir tapušas nozīmīgas publikācijas, bet tās rakstītas nevis par malēniešiem, bet par personībām. Piemēram, par Ojāru Vācieti vai Leo Kokli. Bet nav grāmatu par vienkāršiem iedzīvotājiem, kas bijuši ārkārtīgi radoši ļoti skarbos dzīves apstākļos,” stāsta grāmatas autore Dace Markus. “Te dzīvojuši radoši un ļoti muzikāli cilvēki. To gribējās parādīt. Tas nenozīmē, ka nevarētu turpināt rakstīt par Haraldu Medni vai Edgaru Liepiņu – arī viņi ir malēnieši. Bet laikam neviens cits neuzrakstīs par tiem, ko mēs esam pieredzējuši. Mūsu vēlme bija meklēt vēsturiskās saknes – nevis vienas personības, bet kopumā.”Tāpēc arī 27. marta vakara sarunas centrālā tēma būs malēnieši un viņu vispusīgie talanti.