Izstādes nosaukums Pirmā piecgade saistāms ar darbu tapšanas posmu no 1989. līdz 1994. gadam, kad aizsākās Jāņa Deinata fotogrāfiskā darbība. Tas ironiskā kārtā atsauc atmiņā padomju dzīves saimnieciskās plānošanas populāro saukli, kas mudināja padomju sabiedrību uz sasniegumiem.
Lielu ekspozīcijas daļu sastāda darbi, kuri šķietami neatspoguļo neko nozīmīgu un kuru vēstījumu var saprast vien ar zināmu distanci. Mākslinieka tēloto laiku gribas nodēvēt par izstādes lirisko varoni, kas ar savu atcerēšanās substanci piedalās nācijas identitātes formulēšanā. Nepretenciozi iemūžinot aizejošo sociālismu, fotogrāfijas veido nejauši piedzīvotu ainu reportāžas, kuras Jānis Deinats ieraudzījis apkārtējā vidē un kuras ataino prozaisko padomju cilvēku ikdienu, kas (kā izrādās) norisinās svarīgu notikumu kontekstā. Tobrīd aiz Augstākās padomes ēkas sienām noritēja 4. maija balsojums, kas vēlāk rezultējās ar Latvijas neatkarības atgūšanu. Briestošo politisko pārmaiņu laiks fiksēts garāmejot, bez drāmas un nākotnes paredzēšanas nojausmas, kad padomju miliči asociējās vienīgi ar kārtības uzturēšanas instanci, kas sargā likumu.
Fotogrāfijās var izsekot līdzi juceklīgajiem vēstures notikumiem un ieraudzīt cilvēkus, kuru darbība izrādījās ļoti būtiska Latvijas kultūras un politikas telpai. Deinatam vienmēr ir imponējis kadrā ietvert asprātīgas, paradoksālas situācijas, kam padomju periodā bija daudz labvēlīgas augsnes. Fotouzņēmumos saskatāmi autora individuālā rokraksta veidošanās aizsākumi, ko viņš realizēja savā turpmākajā mākslā.