Livonijas seno karšu izstāde Livonija 16.–17.gs. kartogrāfiskajos izdevumos: ieskats Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma vērtībās

Pašlaik LNB krājumā ietilpst vairāk nekā četrdesmit 16.–17.gadsimta Livonijas kartes, kā arī vairāki desmiti Eiropas, Skandināvijas, Polijas un citu zemju karšu ar Latvijas un Igaunijas teritorijas daļēju vai pilnīgu atspoguļojumu. Senās kartes ir savdabīgi mākslas darbi ar ģeogrāfisko un dabas objektu zīmējumiem, etnogrāfiskiem attēliem, burtu un līniju šarmu. Neatkārtojamu satvaru tām piešķir iekrāsojums ar roku, kas katrai kartei piešķir vienreizību, tādējādi tās mūsdienu cilvēkam var sniegt daudz prieka – kā vēsturiskas likumsakarības meklējošam pētniekam, tā sena stila  lietu un dokumentu cienītājam. 16. un 17. gadsimta kartēs redzama latviešu un igauņu zemju vēsturiskā vienotība kopš 1225. gada, kad Svētās Romas impērijas nominālā pakļautībā no tagadējās Vidzemes, Latgales un Igaunijas dienvidu daļas teritorijām tika izveidota Livonija jeb Māras zeme (Terra Mariana), kas iekšējo ķildu dēļ vēlāk tika pārveidota par Livonijas konfederāciju. Tajā ietilpa bez minētajām teritorijām arī Zemgale, Kurzeme, īslaicīgi arī Žemaitija. Livonijas apzīmējums teritorijām Baltijas jūras austrumu krastā (izņemot Lietuvu) tika lietots arī pēc Livonijas ordeņa sabrukuma 1561. gadā, kad Livonijas kara rezultātā izveidojās trīs provinces: Līvzeme, kas aptvēra tagadējo Vidzemi, Latgali un Dienvidigauniju,kā arī Sāmsalu, Kurzeme un Zemgale un Igaunija, kas aptvēra mūsdienu Ziemeļigaunijas teritoriju.Vidzemes un Igaunijas dienviddaļas administratīvā kopība tika saglabāta arī pēc latviešu un igauņu zemju pievienošanas Krievijai Ziemeļu kara rezultātā, taču šis jaunākais laika periods karšu izstādē netiek rādīts. Livonijas vārds, kā arī vairāku latviešu un igauņu apdzīvoto vietu un ģeogrāfisko objektu nosaukumi parādās zīmētajās kartēs jau kopš 13. gadsimta taču Latvijas bibliotēkās trūkst tik senu eksemplāru. Hronoloģiski vecākās kartes ar informāciju par Livonijas teritoriju ir no 16. gadsimta, tās zīmētas pēc Klaudija Ptolemaja (ap 87–150) parauga un darinātas kokgriezuma tehnikā, bet informācija par Livoniju tajās minimāla, aptuvena arī Baltijas jūras krasta līnija. Uz Ptolemaja kartēm raksturīgā trapecveida rāmja paralēļu sistēma attēlota pēc gada garākās dienas. Ziemeļeiropas, tai skaitā arī Baltijas jūras un Livonijas karšu precizēšanā 16. gadsimta ievērojams zviedru kartogrāfa O. Magnusa sniegums. Viena no vecākajām kartēm LNB kolekcijā, kur izlasāms Livonijas vārds, ir izstādē redzamā T. K. Rušelli (Ruscelli, ap 1500–1566)  1562. gadā izdotā karte "Tavola nuova di Prussia et de Livonia", kas pirmoreiz ietverta itālieša Dž. Gastaldi izdotajā Ptolemaja Ģeogrāfijā (1548).  16.gs. kartogrāfijā sāk dominēt holandieši. A. Ortēlijs (Ortelius, 1527–1598)  laiž klajā jaunu izdevuma veidu – atlantu Theatrum orbis terrarum, kur  starp citām ievietota arī J. Portanta Livonijas speciālkarte, viena no plašāk pazīstamajām senākajām Livonijas kartēm (atlanta kartes būs iespējams apskatīt video ierakstā). Izstādē redzamas arī otra ievērojamā holandieša – G. Merkatora – kartes, kur Livonijas kontūras iezīmētas tuvu tām, kādas redzamas mūsdienu kartēs. Ievērojama vieta kartogrāfijas vēsturē ir Baltijas jūras kartēm, kuru uzzīmēšanā kartogrāfiem palīdz jūrasbraucēji. 17. gadsimta Livonijas zemju uzmērīšanā daudz paveikuši zviedru mērnieki. Tā karšu kvalitāte pakāpeniski paaugstinās, senatnīguma aurai gadsimtu gaitā bālējot.