Latviešiem ar pirti saistās daudz ieražu un ticējumu. Pirtīžu rituāls, kas mūsdienās piedzīvo lielu popularitāti, senatnē bija ļoti intīms, īpašs un svarīgs jaundzimušā ienākšanai pasaulē un saimē.Sarunas ievadā ieskatu pirtīžu vēsturiskajā norisē un tradīcijās par bērna gaidīšanas, dzimšanas un pēcdzemdību laiku sniegs muzeja galvenā speciāliste Kristīne Skrīvere, kas veidojusi Liepājas muzeja jaunās ekspozīcijas "Dienvidkurzemes ļaudis, dzīve un darbs" pirts tēmas satura koncepciju. Savukārt sarunas otrajā daļā – par pirtīžu nozīmi un norisi mūsdienās – stāstīs Ilze Veske, kura pasniedz kursus topošiem vecākiem par zīdīšanu, gatavošanos dzemdībām un bērna emocionālajām vajadzībām, kā arī konsultē vecākus un līdzdarbojas pirtīžu rituāla veikšanā.Liepājas muzejs jau iepriekš, veidojot ekspozīciju par Dienvidkurzemes etnogrāfiju, aktualizējis jautājumus par seno pirtīžas rituālu – jaunās māmiņas, liepājnieces tika aicinātas ierunāt tautasdziesmas par pirtīžu tēmu. Ierakstītais audio materiāls papildina ekspozīcijas “Dienvidkurzemes ļaudis, dzīve un darbs” pirts sadaļas audio skaņas noformējumu. Biļetes cena pasākumā ir 1 eiro.
Pirts. Senā pirtīžu tradīcija
Ikviens interesents aicināts uz kārtējo sarunu cikla tikšanos jaunatklātajā ekspozīcijā „Dienvidkurzemes ļaudis, dzīve un darbs”. Šīs ceturtdienas sarunas tēma būs „Pirts. Senā pirtīžu tradīcija”.Pirts senajiem latviešiem bija īpaša vieta, šeit krustojās dzīvo un mirušo pasaules. Pamatoti to var uzskatīt par vienu no senā latvieša dzīves centriem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.