Vairumā gadījumu tie paši nezināja, kas paliks fiksēts attēlā – fotoaparāts, pildot darba uzdevumus, bija jāslēpj zem mēteļa, čemodāniņā vai somā un slēdzis jāspiež brīdī, kad “objekts” (tā slepenpolicisti sauca izsekojamos cilvēkus) bija nonācis paslēptā objektīva priekšā. Tādējādi fotofilmiņu negatīvos palika daudz tādu kadru, kurus, fotografējot citos apstākļos, autori nemaz nebūtu uzņēmuši. Prāga tajos redzama noplukušām namu fasādēm, pilna ar sastatnēm un divtaktu dzinēju automobiļiem, bez tūristiem, bez restorānu terasēm un reklāmām, radot iespaidu par pelēku, nemīlīgu un tumšu pilsētu, kuras ielas pirmajā acu uzmetienā, šķiet, burtiski izmirušas. Cilvēki, ko aģenti savās izsekošanas gaitās fotoaparātos fiksējuši nejauši, ir kā ierāvušies sevī, skatiens – baiļpilns . Simboliski, ka vienīgie, kuri fotogrāfijās rada relatīvi nenospiestu iespaidu, ir tieši izsekošanas “objekti” – tie, šķiet,saglabājuši iekšējo brīvību, fotogrāfijās redzami smejoties, dažkārt pat uzsmaidot slepenajiem fotogrāfiem – jo saprot, ka sekotāju nepārtrauktā klātbūtne viņu ikdienā nav nejaušība vien. – Politiskā policija piesaistīja desmitiem cilvēku, lai dokumentētu visbanālākās citu cilvēku privātās dzīves norises: ar ko viņi tiekas, ko runā, ko ēd, ko pērk, ko lasa, ar ko guļ. Šo izstādi 2009. gadā Čehijas Republikas Eiropas Savienības Padomes prezidentūras ietvaros veidojis Totalitāro režīmu pētniecības institūts Prāgā.
Prāga caur slepenpolicijas objektīvu. 20. gs. 70.-80. gadu fotogrāfijas
Latvijas Nacionālā vēstures muzejā būs apskatāma unikāla izstāde Prāga caur slepenpolicijas objektīvu. 20. gs. 70.-80. gadu fotogrāfijas, kas tapusi sadarbībā ar Čehijas Republikas vēstniecību Latvijā.Fotogrāfijas savulaik uzņemtas sociālistiskajā Čehoslovākijā un to autori ir toreizējās ČSSR politiskās policijas jeb slepenpolicijas darbinieki – aģenti.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.