Valda Celma personālizstāde Pieskārieni – unikālais dizains, kinētika, fotomontāžas, plakāts

Valda Celma daiļradē dizains, neraugoties uz visu padomju politiskās sistēmas smagnējību, daudzu līmeņu cenzūru un aizliegumiem, kļuva par vienu no tām radošās darbības jomām, kurā tika radīti arī izteikti abstrakti trīsdimensionāli mākslas darbi. Par saviem nozīmīgākajiem darbiem Valdis Celms uzskata 20. gadsimta 60. gadu beigās radītās fotokolāžas, radioteleskopa antenas dizainu (1971), kinētiskos objektus “Rotējošie cilindri” (1972), “Daugava” (1974), “Pozitrons” (1976), kinētisko skulptūru “Bāka” (1978, pēc Gustava Kluča darbu motīviem, kopā ar Andu un Māri Ārgaļiem). Šo darbu skices, projekti un fotodokumentācijas pirmo reizi tik plašā apjomā tiek nodotas publiskai apskatei. Par savdabīgu mākslinieka Valda Celma daiļrades vizītkarti kļuvis robežzīmes “Rīga” risinājums. Ekspozīcijai atlasītas vairākas skices, tehniskās un fotodokumentācijas, kā arī speciāli izstādei izgatavots burts “R” mērogā 1:2. Tādējādi apmeklētājiem tiek atgādināts par to, ka veiksmīgi dizaina projekti pārdzīvo savu laiku un ir pieņemami mūsdienās. Profesionāla dizainera līdzdalībai bija liela nozīme rūpnieciski ražotu objektu izstrādāšanā un izgatavošanā. To apliecina arī 20. gadsimta 70. gados mākslinieka izstrādātie plaša patēriņa preču un iepakojuma paraugi. Turklāt Valda Celma risinājumi bija pietiekami oriģināli, par vairākiem saviem projektiem autors bija saņēmis autortiesību apliecības. Tomēr, kā tas nereti notika padomju varas gados, neraugoties uz to māksliniecisko kvalitāti, Valda Celma piedāvājumi dažādu iemeslu dēļ netika ieviesti tālākā rūpnieciskā ražošanā. Turpretī tagad tos skatītāji var iepazīt kā savdabīgu latviešu dizaina vēstures lappusi. Valdis Celms (1943) beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas (Dizaina) nodaļu (1970). Ieguvis mākslas maģistra grādu (1999). Latvijas Mākslinieku savienības biedrs (1972) un Dizaineru savienības biedrs (1994). Sarīkojis kinētiskās mākslas izstādi “Forma. Krāsa. Dinamika” (1978, kopā ar Anduli Krūmiņu un Artūru Riņķi) un izstādi “Zīme. Telpa. Mīts” (1990, kopā ar Egonu Garklāvu). Strādājis par Latvijas Kara muzeja galveno mākslinieku. Vienlaikus ar radošo darbību dizaina un kinētiskās mākslas jomās pētījis latvju rakstu zīmes. Radījis folkloras festivāla “Baltica” Latvijas karogu un simboliku (1991), līdzdarbojies kā zīmju simbolikas konsultants vairākos Dziesmu un deju svētkos. Bijis līdzinscenētājs un strādājis 2008. gada Dziesmu un deju svētku lieluzveduma “Izdejot laiku” radošajā grupā. Uzaicināts konsultēt arī šīgada deju svētku uzveduma izveidi. Valdis Celms ir sarakstījis grāmatu “Latvju raksts un zīmes” (2007), kas piedzīvojusi jau trešo izdevumu un ir tulkota arī lietuviešu valodā (2010).