Melnbaltā utopija
Filmas Jaunā Lietuva darbība risinās 1938. gadā, kad jaunā Lietuvas valsts svin savu divdesmit gadu jubileju, bet situācija Eiropā kļūst arvien draudīgāka. Atkal briest karš. Kāds ģeogrāfijas profesors cenšas pārliecināt valdību nodibināt tālu ārzemēs rezerves valsti, kurp doties iedzīvotājiem, ja rastos nepieciešamība glābties. Šī ideja tiek izzobota un noraidīta. Vēl gan saglabājas slepens vecā premjerministra atbalsts.
"Analizējot šo periodu, es saskatīju daudzas līdzības ar mūsdienām, tāpēc nolēmu veidot šo darbu," Riga IFF filmas seansa laikā atzina režisors, kurš savā īpašumā ieguva mākslinieka Ervina Broka bronzā veidoto festivāla simbolu – Rīgas gaili, kas sastāv no astoņām daļām, lai atgādinātu, ka filma top tikai kopdarbā, un 2000 eiro, ko uzvarētājam piešķir apdrošināšanas sabiedrība BALTA.
Žūrijas īpašo atzinību izpelnījās lietuviešu režisores Aistes Žegulītes dokumentālā filma Animus Animalis (Stāsts par cilvēkiem, dzīvniekiem un lietām), kas vēsta par taksidermiju un uzdod jautājumu – vai drīkstam pārradīt un atjaunot it visu. FIPRESCI Latvijas nodaļas žūrijas balvu saņēma igauņu režisora Marti Heldes grafiski izsmalcinātā psiholoģiskā drāma Skandināvijas klusums par nepateikto un to, kā aizpildām nezināmo ar pašu domām.
Pelēkā rūda
Dokumentālo filmu konkursā Artdocfest/Riga triumfēja Igaunijas un Latvijas kopražojuma darbs Nemirstīgie, kura autore ir krievu režisore Ksenija Ohapkina. Tā scenārija līdzautori ir Pauls Bankovskis un Kersti Uibo. Filma atklāj mehānismu, kas pamudina cilvēkus labprātīgi kļūt par pakļāvīgām bezpersoniskām būtnēm. Tādējādi tie kļūst par izmantojamu resursu valsts rokās, par pelēku rūdu, kur personīgajai dzīvei nav nekādas vērtības.
Labākā režisora balvu ieguva Maksims Šveds no Baltkrievijas par savu darbu Tīrā māksla. Žūrijas speciālbalvu izpelnījās krievu režisores Alīnas Rudņickas filma Pavedināšanas skola par trim jaunām krievu sievietēm, kuras apgūst turīgu vīriešu savaldzināšanas mākslu. "Tas bija sarežģīts un ilgs process, kura rezultāts izsauc diskusijas, tāpēc saņemt balvu no nozares profesionāļiem ir ļoti patīkami," savā pateicības runā sacīja režisore.
Dokumentālo filmu konkursā tika pasniegtas arī divas īpašās atzinības – Sergejam Lozņicam par filmu Valsts bēru ceremonija par Josifa Staļina bērēm un Mašai Novikovai par filmu Daimohk par slaveno čečenu dejotāju un horeogrāfu Ramzanu Ahmadovu. "Tā bija spēcīga programma, kas paplašināja manu redzesloku," rezumēja viena no žūrijas loceklēm, noslepkavotā Krievijas politiķa Borisa Ņemcova meita, Deutsche Welle žurnāliste Žanna Ņemcova.
Tēvocis Toms
Rīgas Starptautiskā kinofestivāla īsfilmu, eksperimentālā kino un mūzikas video programmas Short Riga starptautiskajā konkursa skatē laurus plūca portugāļu režisores Režinas Pesoas animācijas īsfilma Tēvoča Tomasa dienu uzskaite, kas ir autores veltījums savam tēvocim Tomasam. Nav jābūt plaši pazīstamam un sabiedriski nozīmīgam, lai kļūtu par īpašu cilvēku kāda cita dzīvē, – uzsver režisore.
Baltijas Mūzikas videoklipu konkursā par labāko tika nosaukts lietuviešu režisors Tits Sūdžus par grupas Garbanotas dziesmas Liūdnos Akys videoklipu. Savukārt par Riga IFF bērnu žūrijas laureāti kļuva vācu režisores Katjas Benrātes filma Roka maina pasauli, kas ir lielisks piemērs, kā jaunā veidā atspoguļot klasisku materiālu, – tās pamatā ir zviedru rakstnieces Astrīdas Lindgrēnas leģendārais stāsts par Pepiju Garzeķi.
Šī gada Rīgas Starptautiskais kinofestivāls norisinājās no 17. līdz 27. oktobrim kinoteātros Splendid Palace, KSuns, Kino Bize, kā arī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un Kaņepes Kultūras centrā. Tajā tika izrādītas 148 filmas 11 programmās, to papildināja lekcijas, diskusijas un citi pasākumi.
Vairāk informācijas var gūt interneta vietnē www.facebook.com/RigaIFF.