Šodien, 17. septembrī, kinoteātrī Splendid Palace notiks režisora Reiņa Kalviņa (33) debijas pilnmentrāžas spēlfilmas Maiņa pirmizrāde. Filma būs skatāma kinoteātros visā Latvijā. Šī krimināldrāma vēsta par vienas nakts notikumiem jauna taksometra vadītāja Mareka dzīvē. Viņam tiek nozagta nauda, kuru viņš ir parādā priekšniekam par sasisto automašīnu. Marekam pēc iespējas ātrāk ir jāatpelna šī summa, tādēļ cerībā atrast ienesīgus klientus viņš dodas uz lidostu un apbraukā Rīgas viesnīcas.
Šī būs pirmā pašmāju pilnmetrāžas spēlfilmas pirmizrāde kopš Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes. "Es pats tikko biju uz Kristofera Nolana filmu Tenet un izjutu patīkamu uztraukumu, ka atkal eju uz kinoteātri," sarunā ar KDi atzīst režisors, kurš pats ir kaislīgs kinoskatītājs. Savas filmas veidošanā Reinis Kalviņš ir ietekmējies no septiņdesmito gadu amerikāņu neatkarīgā kino un deviņdesmito gadu Āzijas slow cinema. Savukārt Maiņas sižetu Reinis ir noskatījis dzīvē.
Pa Sarajevas ceļiem
Ideja par šādu filmu režisoram ir radusies pirms vairākiem gadiem Bosnijā un Hercegovinā, kur reizēm nācies izmantot nelegālo taksistu pakalpojumus – pret viņiem noritējusi sīva cīņa gan no vietējās policijas, gan no pārējo taksometru vadītāju puses. "Vairākas reizes izbraucot un sarunājoties ar šiem nelegālajiem taksistiem, es sapratu: re, kur ir materiāls! Savā ziņā tas ir viegli ekranizējams konflikts, kurā ir izteikti pretspēki," atminas Reinis.
Paralēli Latvijas medijos parādījušās ziņas par vietējo taksistu savstarpējo rēķinu kārtošanu Rīgā un teritoriju sadalījumu pasažieru uzņemšanai lidostā (pagājušajā gadā par to bija plašs materiāls arī LTV raidījumā Aizliegtais paņēmiens). "Sākotnēji izklausījās gandrīz neticami, ka Rīgā XXI gadsimta sākumā vēl pastāv šāds burbulis, kuru nav skārušas pārmaiņas un kurā faktiski valda deviņdesmito gadu principi," norāda režisors. Reinim Kalviņam šis burbulis ļauj runāt par galvenā varoņa un arī savu paaudzi, kas ir dzimusi īsi pirms Latvijas neatkarības atgūšanas un formējusies tieši pagājušā gadsimta izskaņā ar tai raksturīgo skarbumu.
"Tie bija visaptverošu pārmaiņu laiki, kuros izgaismojās jaunas vērtības, kam vieni nespēja pielāgoties, bet citi spēja izmantot savā labā. Domāju, ka tas viss ir atstājis būtisku iespaidu uz šī laika sabiedrību un tikai ar nākamajām paaudzēm kaut kas varētu mainīties," uzskata Reinis. Filmas Maiņa veidošanas procesā viņš ir kontaktējies ar vairākiem tā sauktajiem "bankovščikiem", no kuriem ir uzzinājis dažādus taksometru vadītāju stāstus un izveidojis šo Mareka piedzīvojumiem bagāto ceļojumu cauri Rīgas krēslas zonai.
Divus soļus atpakaļ
Galveno lomu Maiņā atveido Liepājas teātra aktieris Edgars Ozoliņš, kuram šī ir pirmā nozīmīgā kinoloma. "Pirmajā aktieru atlases kārtā viņam bija jāizstāsta trīs stāsti, no kuriem divi bija patiesība, bet viens – meli. Es nevarēju atminēt, kaut arī bieži vien to nemaz nav tik grūti izdarīt, jo cilvēkiem mānoties ir tieksme padarīt visu krāšņāku, nekā ir īstenībā," atklāj Reinis.
Jau nākamajā kārtā aktieris viņu ir spējis pilnībā pārliecināt, ka viņš ir vienīgā pareizā izvēle filmai – un ne tikai šai. Režisors tic: ja Edgars Ozoliņš būtu piedzimis Lielbritānijā un runātu angļu valodā, viņš varētu kļūt par Eiropas līmeņa kinozvaigzni.
"Ja aktieris kaut ko neizdara līdz galam, to vienmēr var glābt ar dinamisku montāžu, bet šajā gadījumā es vēlējos garus kadrus un it kā atkāpties divus soļus atpakaļ, un radīt novērojošu kino, nevis paņemt skatītāju aiz ausīm un vilkt viņu sev līdzi, un parādīt visu priekšā: te tev ir jāredz tas, te ir jāzina šis, te ir jājūt tas. Gribēju, lai skatītājam paliktu brīva telpa, kurā viņš atrastu kaut ko tādu, kas attiecas uz viņu pašu, tāpēc aktierim bija jābūt ļoti jaudīgam, lai viņa partitūrā nebūtu nevienas neprecīzas nots," akcentē Reinis. Režisors darbā ar aktieriem pauž uzticību viņu talantam un nemēģina pasniegt visu informāciju uz paplātes, jo pretējā gadījumā aktieri pārstāj domāt un tikai mehāniski izpilda darbības.
Režisors ir daudz lasījis un studējis šīs sadarbības veidošanas procesu. Viņš ir apmeklējis arī pazīstamās aktieru un režisoru treneres Džūditas Vestonas vadītos kursus Losandželosā, kuros Reinim ir bijusi izdevība iejusties aktieru ādā un izprast, kuri ieteikumi viņiem palīdz un kuri ne.
Ārpus likumiem
Savas kino pamatzināšanas Reinis ir ieguvis Baltijas Filmu un mediju skolā Tallinā un papildinājis tās Sarajevas Universitātes programmā Bela Tarr Film Factory, kuru ir izveidojis pazīstamais ungāru režisors Bēla Tarrs un kurā pasniedz daudzi ievērojami kinomeistari. "Pēc Baltijas Filmu un mediju skolas, kurā viss tiek mācīts pēc noteikumiem, biju ieguvis pamatzināšanas, lai varētu radīt filmu, bet sapratu, ka man pietrūkst plašāka skatījuma uz lietām un ir jāizmēģina kaut kas absolūti citādāks, tāpēc nolēmu doties uz Béla Tarr Film Factory, kurā tiek kopta katra režisora individuālā gaume," skaidro Reinis.
Studiju programmas vienīgais sludinātais kino veidošanas noteikums ir bijis tāds, ka nepastāv nekādi noteikumi un tie, kas apgalvo pretējo, visdrīzāk paši neko nav sasnieguši šajā nozarē. Galvenais ir būt drosmīgam un unikālam, pat ja tas noved līdz neveiksmei, bet tas ir daudz labāk nekā palikt drošības zonā un rīkoties pēc citu priekšrakstiem par to, kā vajag. "Savā debijas darbā neesmu pilnībā izkāpis no šīs drošības zonas, jo tas ir saistīts ar spiedienu, ko izjūtu Latvijas kino, – ja tu ar savu pirmo filmu sevi pārliecinoši nepieteiksi, otrās var arī nebūt. Iespējams, ja Maiņa būtu tapusi uzreiz pēc studijām Sarajevas Universitātē, uz tās iedvesmas viļņa es būtu rīkojies drosmīgāk, bet, gaidot naudu, tas lēnām izplēnēja," atzīmē režisors.
Starp studijām Bosnijā un Hercegovinā un filmas pirmizrādi ir pagājuši vairāki gadi. Sākumā Reinis Kalviņš kopā ar Aldi Bukšu uzrakstīja scenārija pirmo versiju un pieteicās Nacionālā kino centra konkursā, bet bez pieredzējuša producenta aizmugures palika aiz jebkuras svītras. Jau pēc šīs publiskās prezentācijas Reini uzrunāja producents Gints Grūbe (studija Mistrus Media) un piedāvāja sadarboties.
Uzticības kredīts
Režisors uzsver, ka Latvijai būtu jādomā par lielāku jauno režisoru atbalstu. "Viens no iespējamiem risinājumiem ir pārskatīt Nacionālā kino centra konkursu punktu došanas sistēmu, kura ir izveidota tā, lai filmas radītu tie, kuri to jau dara, nevis ieskanētos jaunas balsis. Jaunajiem režisoriem vajadzētu dot uzticības kredītu, lai viņi spētu konkurēt ar pieredzējušiem kino veidotājiem, nevis raudzīties uz viņiem ar tādām aizdomīgām acīm, kas vairāk piestāv manas filmas atmosfērai, nevis mūsdienām," uzskata Reinis.
Debijas darba veidošanai režisors ir saņēmis finansējumu Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā debitantu atbalstam, kas, viņaprāt, ir nepietiekams, jo jaunas pieredzes iegūšana un nereti arī kļūdu labošana prasa laiku (papildu filmēšanas dienas), lai tiktu īstenota jauno režisoru izlolotā iecere, taču viņi saskaras ar daudziem kompromisiem, lai iekļautos budžetā.
"Ja mēs gribam kļūt par nopietnu Eiropas kino sastāvdaļu, paļaušanās uz dažiem cilvēkiem, kuri sitas ar galvu pret sienu, nav ilgtermiņa veiksmes atslēga, tas ir īslaicīgs risinājums, tāpat kā jebkurā sporta veidā, kurā ir daži talanti, kas parādās, bet tas, vai šis sporta veids iesakņosies, ir sistēmas jautājums," saka Reinis.
Viņš piemetina, ka šāda sistēma veicinātu to, ka debijas pilnmetrāžas spēlfilmas tiek radītas aptuveni divdesmit piecu gadu vecumā. Tas ir ļoti būtiski, jo reti kurš autors ir gatavs iet uz šo mērķi vairāk nekā trīsdesmit gadu un neatdoties pilnībā savam maizes darbam. Viņš pats ir bijis režisora Gata Šmita vēsturiskās krimināldrāmas 1906 producents, somu režisores Hannas Bergholmas šausmu filmas Hatching izpildproducents un iesaistījies citos projektos. "Taču plinti krūmos vēl negrasos mest," apgalvo režisors. Reinis Kalviņš jau ir sācis domāt par savu otro pilnmetrāžas spēlfilmu.