Deportācija 1949. gada 25. martā bija daļa no liela plāna, kura mērķis bija mūsu nācijas intelektuālās, politiskās un saimnieciskās elites iznīcināšana. Tas bija plāns, kā tautu padarīt vieglāk kontrolējamu – nocērtot tai galvu. Otra plāna daļa bija cilvēku iebaidīšana, lai varētu veikt kolektivizāciju. Vienmēr varēja piedraudēt: "Vai tu vēlies nokļūt Sibīrijā?"
Pēc 1949. gada deportācijas daudzi bija pārliecināti, ka uz Sibīriju izvedīs visus latviešus un šai akcijai sekos citas. Šīs sajūtas līdz galam nepameta Padomju Latvijā dzīvojošo apziņu vēl ilgi. Uz mūža nometināšanu Sibīrijā tika izsūtīti 43 tūkstoši cilvēku, viņu vidū 10 tūkstoši bērnu un zīdaiņu, vecu un pat no nāves gultas pieceltu cilvēku. 1949. gada deportācijas savā ziņā bija pat nežēlīgākas par 1941. gada deportācijām, jo katrs ceturtais uz mūžu deportētais bija bērns, bet katrs sestais – vecāks par 60 gadiem.
Katrai ģimenei bija atļauts ņemt līdzi 1500 kg bagāžas. Tās savākšanai bija atvēlēta viena stunda. Tomēr dažkārt operatīvās grupas patvaļīgi saīsināja laiku uz 15 minūtēm vai mazāk. Bija gadījumi, kad karavīri, iznīcinātāji vai aktīvisti nodarbojās ar marodierismu, apzaga saimniecības izvešanas laikā vai arī jau deportēto ģimeņu mājas. Latvieši tika izsūtīti uz Amūras, Tomskas un Omskas apgabaliem. Pēc ierašanās nometinājuma vietā par katru izsūtīto, kurš bija sasniedzis 16 gadu vecumu, tika aizpildīta anketa. Viņiem visiem bija jāparakstās par to, ka saskaņā ar 1948. gada 26. novembra dekrētu ir izsūtīti uz mūžu. Par bēgšanu no nometinājuma vietas varēja sodīt ar 20 gadiem katorgas darbos.
Par deportāciju veikšanu kopumā, par necilvēcisku noziegumu izpildi 1949. gada genocīda realizētājiem tika piešķirti 75 Sarkanā Karoga ordeņi.
Plkst. 22 sekos Igaunijas simtgades filmu programmas ietvaros tapušais skaudrais stāsts Biedrs bērns. Igaunijas simtgades filmu programmas atklāšanas mākslas filma ir igauņu dokumentālo filmu režisores Monikas Sīmetsas pilnmetrāžas debija. Filma balstīta uz igauņu populārās rakstnieces Lēlo Tungalas autobiogrāfisko romānu motīviem, bet triloģijas pirmo daļu Biedrs bērns un lielie cilvēki izdeva arī Latvijā. Igaunijas kinoteātros filmu Biedrs bērns apmeklēja vairāk nekā 116 000 skatītāju, tā guva starptautisku rezonansi pasaules kinofestivālos un izpelnījās pozitīvas kritiķu atsauksmes tādos prominentos izdevumos kā Variety un Cineuropa.
1950. gads. Rit padomju okupācijas gadi Igaunijā īsu brīdi pēc Otrā pasaules kara. Pa radio skan propaganda, bet pionieri vienmēr gatavi kalpot savam vadonim. Sešgadīgās Lēlo mammu, kura ir skolotāja, apcietina drošības komiteja. Ģimenes mājā viņi atraduši igauņu karogu. Pirms aizvešanas mamma Lēlo piekodina: "Ja būsi labs bērns, drīz atgriezīšos."
Lēlo nu dara visu, pat iestājas pionieros. Tomēr jautājumu kļūst jo dienas, jo vairāk. Kādēļ igauņu karogu aizliedz? Kādēļ Staļins ir tik labs, ja jau mamma ir cietumā? Kādēļ gar viņu māju lavās padomju drošībnieki? Mazā meitene tikai cenšas būt labs bērns, un kopā ar viņu paliek tētis.