Režisors, scenārists un producents Ansis Bērziņš (16.02.1940.-14.09.2021.) darbību kinomākslā sāka kā televīzijas filmu operators un režisors, 1961. gadā sākot strādāt Latvijas Televīzijā. Šo periodu portāla filmas.lv kolekcijā atgādina viens no spilgtākajiem Anša Bērziņa TV formāta darbiem – kopā ar muzikoloģi Ligitu Viduleju veidotā kinokompozīcija Skumjš stāsts par Keriju (1978), kas balstīta Raimonda Paula mūziklā ar Jāņa Petera dziesmu tekstiem. Šī koncertfilma, kuru ievada Raimonda Paula komentārs, ir savam laikam novatorisks un vizuāli iespaidīgs darbs – Dailes teātra jaunie aktieri Teodora Dreizera romāna motīvus izspēlē mākslinieka Jura Toropina lakoniskajā scenogrāfijā ar baltu apli melnā telpā, straumes un pretstraumes partitūru kustību horeogrāfijā izstrādājis Uldis Veispāls, pie klavierēm skatuves centrā – pats Raimonds Pauls, galvenās lomas atveido Maija Ķirse (Kerija), Andris Bērziņš (Druē) un Varis Vētra (Herstvuds).
Tomēr ar muzikālo un dokumentālo kino Ansim Bērziņam nepietika, jau 1969. gadā viņš bija kļuvis par vienīgo, kurš atsaucās jaunās animācijas entuziastes Rozes Stiebras izaicinājumam – neviens cits TV operators neņēmās pielāgot parastu kameru animācijas filmēšanas vajadzībām, bet Ansis to izdarīja un uz visiem laikiem kļuva par Rozes Stiebras līdzgaitnieku un vienu no Latvijas divdimensiju animācijas pamatlicējiem. Sākumā filmas tika veidotas aplikācijas tehnikā, drīz Ansis Bērziņš sāka arī pats režisēt. Viens no pamatprincipiem, kuru abi režisori apzināti izkopa, ir augstvērtīgas, bērniem rakstītas oriģinālliteratūras tulkošana animācijas valodā; par šo principu liecina jau agrīnie kolekcijā iekļautie darbi – ar Anša Bērziņa scenāriju veidotā Rozes Stiebras filma Ringlas ceļojums (1973, pēc Erika Ādamsona dzejā rakstītās pasakas Čigānmeitēns Ringla, kuru, starp citu, 1939. gadā izdevusi Emīlija Benjamiņa) un paša Anša Bērziņa režisētā Skudriņa Tipa (1976, pēc Vitauta Ļūdēna dzejoļa).
80. gados Ansis Bērziņš ar savu režisora rokrakstu un tēmu izvēli paplašināja teritoriju, kurā darbojās zīmētā animācija, – viņš, piemēram, nolēma apzināti izveidot filmu, kas patiktu 13 gadus veciem puikām, tāpēc izgudroja fantāzijas tēlu – kosmisko kaķi-robotu Indriķi Trīspadsmito – , un tā 1984. gadā piedzima animācijas seriāls Fantadroms, kas turpinājās veselus desmit gadus (1984-1995) un ierakstīja Latvijas animācijas vēsturē arī mākslinieka Aivara Rušmaņa vārdu.
Ļoti tuvas Ansim Bērziņam bija filozofiskas tēmas, tāpēc viņš pats vienmēr savu darbu retrospektīvās izcēla filmu Bruņurupuči (1987), kuras emocionāli un koloristiski piesātināto vizuālo tēlu veidojusi gleznotāja Sandra Krastiņa. Otra svarīga tēma Anša Bērziņa darbos vienmēr ir nacionāli patriotiskā stīga, kas īpašu piesātinājumu ieguva Atmodas laikā, tāpēc kolekcijā iekļauta Rūdolfa Blaumaņa dzejolī balstītā filma Tālavas taurētājs (1988), kurā skan vārdi "Mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods…".
Kā abu šo tēmu apvienojums izskan Rozes Stiebras filma Spēlēju, dancoju (2007), kurai Ansis Bērziņš ir scenārija autors, risinot sarežģīto uzdevumu, kā pusstundas formātā pilnvērtīgi atspoguļot Raiņa lugas dziļo filozofiju un grupas Iļģi konģeniālo mūziku.
Piecas no septiņām šīs kolekcijas filmām līdz šim nav bijušas pieejamas portālā filmas.lv – paldies par palīdzību kolekcijas izveidošanā Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīva direktorei Dacei Bušantei un Kultūras informācijas sistēmu centram (KISC)!
Anša Bērziņa filmu kolekciju portālā filmas.lv no 23. septembra var bez maksas skatīties dažādu izmēru ekrānos un dažādās ierīcēs visā Latvijas teritorijā, kur vien pieejams internets.
Portāls filmas.lv vienlaikus ir arī plaša filmu nozares datu bāze, kuru saturiski veido Nacionālais Kino centrs un tehniski nodrošina Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC).