Savukārt Eiropā filma tiks izrādīta vēl četros festivālos - Francijas Arras Film Festival sadaļā East Visions, 66. Ziemeļvalstu filmu dienās Lībekā, Baltijas jūras filmu festivālā Stokholmā un Starptautiskajā Tbilisī filmu festivālā Gruzijā.
Jūlijā Dāvja Sīmaņa filma Marijas klusums tika iekļauta Odesas Starptautiskajā filmu festivāla sadaļā Festival of Festivals un 41. Jeruzalemes kinofestivāla programmā Panorama starp pasaules labākajām filmām.
Filma Marijas klusums tika iekļauta 74. Starptautiskā Berlīnes kinofestivāla Foruma programmā, kuras veidotāji izcēla filmu kā vēsturiski precīzu un vienlaikus politiski aktuālu filmu, sava veida brīdinājuma šāviens tam, kādas sekas var izraisīt autoritāro režīmu terors. Festivālā filma izsauca plašu mediju un festivāla apmeklētāju, starptautisko kritiķu atzinību un saņēma arī prestižo Ekumēniskās žūrijas balvu.
Filmas scenārijs balstīts reālos vēsturiskos notikumos, atspoguļojot Staļina realizētās nacionālās operācijas Krievijā, kas vērsās pret dažādu tautību cilvēkiem, nogalinot līdz pat miljonam cilvēku. Galvenās varones prototips - Marija Leiko, kura 30. gadu vidū nonāca Maskavā un sāka strādāt latviešu teātrī Skatuve, bija viena no zināmākajām vācu mēmā kino aktrisēm, kas filmējusies vairāk nekā 30 filmās un 20. un 30. gados strādājusi slavenajā Maksa Reinharta teātra trupā Vācijā.
Galvenās lomas filmā atveido Olga Šepicka, Artūrs Skrastiņš, Ģirts Ķesteris, Inese Kučinska un Vilis Daudziņš, filmas radošā komanda – režisors Dāvis Sīmanis, operators Andrejs Rudzāts, scenārija autori Dāvis Sīmanis, Magali Negroni un Tabita Rudzāte, māksliniece Kristīne Jurjāne, grima māksliniece Beate Rjabovska, komponisti Pauļus Kilbausks (Paulius Kilbauskas) un Justs Štars (Justas Štaras), montāžas režisore Ieva Veiverīte, izpildproducente Ilze Krūmiņliepa un producenti Gints Grūbe un Inese Boka-Grūbe. Kinolente veidota Latvijas filmu studijā Mistrus Media kopprodukcijā ar Lietuvas kompāniju Broom Films. Filmas izveidi atbalstīja Nacionālais Kino centrs, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Lietuvas kino centrs, Creative Europe Media programma, Latvijas Televīzija, Tet un LMT.