Sākotnēji to bija plānots pirmizrādīt Vitālija Manska organizētajā kinofestivālā ArtDocFest/Riga, kurš šobrīd ir pārcelts uz nākamo pavasari.
Pasaules pirmizrādi Giedres Žickītes filma piedzīvoja 9. oktobrī Varšavas starptautiskajā filmu festivāla konkursa programmā, iegūstot labākās dokumentālās filmas balvu. Varšava ir viens no 15 A klases kinofestivāliem pasaulē, un filma kvalificējas nominācijai Eiropas Kinoakadēmijas balvai.
"Lēciens man vēlreiz pierādīja dzīves un dokumentālā kino spēku," preses konferencē, ko TVNET studijā pirmizrādes dienā vadīja Toms Rādfelders, sacīja Giedre Žickīte, studijas Moonmakers dibinātāja.
Dzelžaina mērķtiecība
Tieši pirms 50 gadiem – 1970. gada 23. novembrī, Pateicības dienā, – ASV krasta apsardze devās uz tikšanos ar padomju kuģi Sovetskaja Litva, kas bija noenkurojies pie Martasvinjardas salas krastiem. Mērķis bija divpusēja tikšanās, lai apspriestu zvejas tiesības Atlantijas okeānā. Kamēr sarunas ritēja pilnā sparā, Sims Kudirka izmisīgās brīvības alkās pārlēca uz amerikāņu kuģa The Vigilant (Modrais – angļu val.). Viņam par šausmām, pēc septiņām stundām brīvībā amerikāņi pārbēdzēju izdeva Padomju Savienībai, izraisot pasaules mediju sašutumu, jo pārbēdzēju piekāva līdz bezsamaņai un arī viņa tālākā dzīve nesolīja nekādas cerības. Un tā tas būtu beidzies, ja vien kāds amerikāņu kuģa jūrnieks, pēc izcelsmes latvietis, nebūtu nākamajā dienā par šo incidentu pavēstījis ASV medijiem. Sima izmisīgais lēciens uz brīvību izraisīja haotisku notikumu virkni, kas galu galā noveda pie viena no aukstā kara lielākajiem politiskajiem jucekļiem.
Aculiecinieku stāsti, unikāli arhīvu kadri un paša Sima Kudirkas dramatisko notikumu rekonstrukcijas, kuram šogad apritēja 90 gadu, veido dokumentālā trillera Lēciens sižetu, kas skatītāju aizved aizraujošā kino piedzīvojumā. Ja par kādu filmu tiešām var teikt, ka nevar atrauties no ekrāna, tad Lēciens ir tieši tas gadījums. Sirmie The Vigilant jūrnieki konfrontēti ar 50 gadu senajiem notikumiem, šķiet, atceras katru dramatisko stundu sekundi. "Un tad es viņiem sviedu cigarešu paciņu ar zīmīti iekšā," – 90 gadu vecā Sima ķermenis saspringst un, šķiet, ir gatavs lēcienam vēlreiz, kā pirms 50 gadiem.
"Par to, kā Sims skatījās šo filmu, varētu uzņemt vēl filmu. Tas bija tik emocionāli. Viņš ļoti uzmanīgi skatījās un laiku pa laikam izsaucās – jā, tā bija!" saviļņojošo brīdi atceras režisore, kura pati filmas uzņemšanas laikā emocijas atlikusi malā. Gan producents Uldis Cekuls, gan viens no filmas operatoriem Valdis Celmiņš ar patiesu apbrīnu atzīstas, ka labprāt aizgūtu no Giedres Žickītes viņas "dzelžaino mērķtiecību" nepieļaut nekādus kompromisus, ejot uz savu idejas maksimālu īstenošanu. Viņa klauvējusi un klauvējusi, kamēr viņai atvērts, tāpat arī nekautrējusies aicināt pārfilmēt vēl un vēl, ja rezultāts nav apmierinājis.
Runāja pirmo reizi
No Latvijas puses filmas izveidi atbalstījis Nacionālais kino centrs, filmas komandā piedalījās operators Valdis Celmiņš, skaņu operators Valdis Ceļmalis, kameras asistents Miks Ramāns, krāsu korekciju un māsteringu veicis Krišs Roziņš.
"Man vislielākais prieks ir par to, ka šī filma raisa ļoti aktīvu interesi cilvēkos, kas nav dokumentālā kino mīļotāji. Tie ir parasti kino skatītāji, kuriem vienkārši interesē aizraujošs stāsts. Giedrei ir lieliski izdevies izstāstīt aizraujošu cilvēcīgu stāstu, un nav svarīgi, ka šī ir dokumentālā žanra filma. Tā ir filma par cilvēka patiesajiem motīviem, kura personīgo stāstu beigās pārvērta par politiski manipulatīvu notikumu. Ir vērtības, kas iet cauri visiem kino žanriem, vai tā būtu zinātniskā fantastika vai drāma, kas vieno," uzsver operators Valdis Celmiņš, kurš pastāsta, ka viņam paralēli risinājies savs "mazais cilvēciskais stāsts", kas mēroga ziņā, protams, neesot samērojams, bet tomēr... Uz Ameriku operators uzaicinājis līdzi arī savu tēti, lai kopīgi noskatītos Porziņģa spēli. Bet ak vai! Kā par nelaimi, bijušais ASV valsts sekretārs Henrijs Kisindžers pirms intervijas nejauši uzlej uz krekla kafiju, un visa filmēšana ievelkas vismaz par stundu. "Uz interviju ar Kisindžeru gaidīju pusgadu. Tā bija pirmā reize, kad viņš par šo notikumu runāja ar kādu Lietuvas mediju pārstāvi," atklāj režisore.
Uz lielākā ekrāna
Kopš pirmizrādes Varšavā Lēciens izrādīts deviņos nozīmīgos starptautiskos festivālos – arī Romā, Jihlavā, Lībekā un Tallinā. Filmai ir lieliski panākumi ne tikai Eiropā – lielākajā ASV dokumentālo filmu festivālā Doc NYC filma Lēciens iekļuva skatītāju simpātiju desmitniekā.
"Kā jebkuras mākslas uzdevums ir radīt arī emocionālu pārdzīvojumu," uzsver producents Uldis Cekuls, kurš pievērš uzmanību režisores lūgumam – filmu skatīties savā lielākajā ekrānā un mēģināt ieslēgt visas skaņas ierīces, jo Lēcienā ļoti svarīga ir skaņa. Izcils lietuviešu komponists Ģiedris Puskuniģis ir radījis filmas skaņas celiņu.
"Šī filma ir mūsu studijas VFS Films pirmais trilleris. Mēs sākām iziet ārpus dokumentālā žanra pirms četriem gadiem ar Uģa Oltes un Mortena Travika filmu Atbrīvošanas diena, ko nosaucām par mūziklu. Tā bija par pirmo rokkoncertu Ziemeļkorejā, ko arī filmēja Valdis. Pēc tam mums bija sporta filma Brīnišķīgie lūzeri – neviens nebija iedomājies, ka tā var sportu parādīt. Giedres meistardarbs ir jauns žanrs – trilleris," stāsta producents Uldis Cekuls.
Filmu Lēciens iespējams noskatīties straumēšanas platformās Helio, Shortcut un Go3.