Pēc viņa paustā, filmas veidotāji un idejas autori savā vēstījumā aicina saglabāt šīs Rīgas apkaimes vēsturisko un unikālo apbūvi, kā arī pasargāt no iznīcības Torņkalna ielas tiltu un Altonavas ielas tiltu, kas atzīti par arhitektūras pieminekļiem un kuru pastāvēšanu apdraud topošais Rail Baltic projekts. Gavars atzīmēja, ka patlaban Torņkalnā ir 27 objekti, kas varētu izzust vai mainīties saistībā ar topošo Rail Baltic trasi.
Torņkalna attīstības biedrības valdes priekšsēdētājs norādīja, ka par filmas simbolu tapis un nosaukumu iedvesmojis Sarkanais tornis – vēsturiskais viduslaiku sargtornis, kas pastāvēja no XV līdz XVII gadsimtam un atradās iepretim Rīgas senpilsētai Daugavas kreisajā krastā tagadējā Torņakalna apkaimē, seno Jelgavas un Bauskas ceļu sākumā.
Filmu veidojuši producents un režisors Atis Balodis, un tajā piedalās Rīgas domes deputāts Torņkalna attīstības biedrības valdes priekšsēdētājs Gavars, Torņakalna attīstības biedrības valdes loceklis Andris Lācis, Rīgas Jūgendstila centra direktore Agrita Tipāne un citi. Tajā pieejams vēsturiskais materiāls par Torņkalnu, sākot no XIII gadsimta līdz pat mūsdienām, tostarp simbolisko Sarkano torni. Tajā arī vēstīts par ievērojamiem rīdziniekiem, tostarp Rīgas bijušo mēru Džordžu Armitstedu, kura dzīves gājums arī bija saistīts ar Torņkalnu.
Gavars uzsvēra, ka galvenā uzmanība filmā ir veltīta divām unikālām inženiertehniskajām būvēm, kas iekļautas arī industriālajā mantojumā, – abiem monolītā betona tiltiem, kas celti pirms vairāk nekā simt gadiem, – Torņkalna ielas tiltam un Altonavas ielas tiltam. Kā norādīja filmas veidotāji, būvējot šos tiltus, toreizējā cariskās Krievijas teritorijā pirmo reizi tika izmantots monolīta betons, kas tika ražots netālajā Šmita fabrikā.
Kā atgādināja filmas autori, mūsdienās Torņkalns ir viena no Rīgas apkaimēm, kur dzīvo gandrīz septiņi ar pusi tūkstoši iedzīvotāju. No kādreizējā industriālā rajona Torņkalns ir pārtapis par klusu dzīvesvietu centra tuvumā, kas attīstās par izglītības un zinātnes mājvietu. Vēsturiskā apbūve, parki, šaurās ieliņas ar koka ēkām – tas viss veido Torņakalna noskaņu, un to nevajadzētu pazaudēt.