Tās nosaukumā ietvertais skaitlis ir trīs Latvijas dokumentālā kino meistaru jubileju kopsumma - Herca Franka, Kalvja Zalcmaņa un Jura Podnieka. Viņi visi ir kļuvuši par iedvesmotājiem un skolotājiem vairākām Latvijas filmdaru paaudzēm. "Viņi visi ir sadarbojušies savā starpā," akcentē režisore, producente, Jura Podnieka studijas vadītāja Antra Cilinska.
"Šis pasākums cementē laikus, nav nemaz tik daudz tādu notikumu, kas Latvijā savienotu kultūras periodus un telpas no padomju gadiem līdz mūsdienām," uzskata Latvijas Kultūras akadēmijas profesors, režisors Pēteris Krilovs. Šīs ekspozīcijas veidošanā ir izmantoti materiāli no Rīgas Kino muzeja un Jura Podnieka studijas krājuma, Kalvja Zalcmaņa un viņa audzēkņu personiskajiem arhīviem. "No darba brīvā brīdī - Juris Podnieks ar vijoli, viņam blakus sēž Hercs Franks," vēsta paraksts pie vienas no daudzajām fotogrāfijām.
"Meistars spēj ne tikai izsmalcināti un skaisti darināt, bet arī dalīties savās zināšanās un prasmēs ar citiem," uzsver Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela. Viens no pasaulē zināmākajiem Latvijas dokumentālā kino veidotājiem Hercs Franks (1926-2013) savulaik ir bijis akadēmijas goda profesors, kura ievērojamāko darbu vidū ir pieminams Vecāks par 10 minūtēm (1978). "Mūsu apmācības metodikā viens no pirmajiem uzdevumiem studentiem ir viena kadra filma," atklāj Pēteris Krilovs.
"Viņš domā, jūt un līdzpārdzīvo, rokās viņam raupjš dzelžu gabals, bet dvēsele ir dzīva un atsaucīga," Hercs Franks ir teicis par operatoru Kalvi Zalcmani (1940), kurš uzņēmis vairāk nekā 50 dokumentālo filmu, kopā ar Ivaru Selecki - spēlfilmu Motociklu vasara (1975, režisors Uldis Brauns) par divu jauniešu romantikas pilno ceļojumu. Vairāk nekā 10 gadu nostrādājis Latvijas Kultūras akadēmijā, kur ir bijis Ekrāna un teātra mākslas katedras vadītājs, izveidojis TV un videooperatora mākslas apakšprogrammu.
Kopā ar Hercu Franku radījis režisora poētiskākās filmas - darbus Mūžs (1972), Esības prieks (1974) un Edgara Kauliņa pēdējie svētki (1980), kas noslēdza stāstu par kolhoza Lāčplēsis priekšsēdētāju. "Latvijas kino zelta klasikas filma, it īpaši operatora meistarības ziņā," par darbu Mūžs bilst Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra un audiovizuālās mākslas katedras vadītāja Inga Pērkone. "Filmā ir redzams viens no izcilākajiem un iespaidīgākajiem Kalvja Zalcmaņa uzņemtajiem kadriem - un tā ir Kauliņtēva asara."
Hercs Franks ir scenārija autors darbiem Baltie zvani (1961), Gada reportāža (1965, kopā ar Imantu Ziedoni), 235 000 000 (1967), režisors filmām Aizliegtā zona (1975), Augstākā tiesa (1987), Reiz dzīvoja septiņi Simeoni (1989), Ebreju iela (1992), Flashback (2002), Mūžīgais mēģinājums (2008) un citām. Viņš ir sadarbojies ar operatoriem Uldi Braunu, Juri Podnieku, Sergeju Nikolajevu, Andri Selecki, Viktoru Gribermanu. Nākamā gada sākumā, 17. janvārī, meistars atzīmētu savu 90. dzimšanas dienu - par Herca Franka pēdējo filmu kļuva Baiļu robeža (2014), kas radīta kopā ar Mariju Kravčenko un kuras pabeigšanu viņš pats tā arī nepiedzīvoja.