Jau 31. reizi Latvijas Grāmatizdevēju asociācija (LGA) organizē grāmatu mākslas konkursu Zelta ābele. Šajā gadā grāmatas nominētas septiņās kategorijās. Nedēļas nogalē interesenti aicināti izcilāt un izšķirstīt nominētās grāmatas LGA stendā izstādē Skola 2024 Ķīpsalā. Tādējādi katrs uz savas ādas varēs izjust, ko nozīmē kaut vai tikai viens no žūrijas daudzajiem kritērijiem – kā grāmata veras un cik ērti tā ieguļas rokās. Visu martu nominētās grāmatas būs apskatāmas Rīgas Centrālajā bibliotēkā.
Skaits sarucis
Grāmatu mākslas konkursa Zelta ābele 2023 žūrijā strādājusi komisijas priekšsēdētāja māksliniece, ilustratore Elīna Brasliņa, uzņēmuma Arctic Paper pārstāve Lolita Butāne, literatūrzinātnieks un mūziķis Jānis Ozoliņš, kā arī lietuviešu māksliniece Sigute Hlebinskaite.
Balvu par mūža ieguldījumu grāmatniecībā žūrija lēmusi piešķirt māksliniekam un ilggadējam grāmatu dizaineram Aldim Alekam, kurš izstādēs piedalās kopš 1978. gada. Gadu gaitā Aldis Aleks bijis mākslinieks un veidojis noformējumu dažādiem izdevumiem. Strādājis par mākslinieku izdevniecībās Liesma, Daugava, Minerva, Atēna, Neputns, Mansards, Zinātne u. c. No 1994. gada strādājis par māksliniecisko redaktoru apgādā Zvaigzne. Bijis žurnālu Grāmata (1990–1993) un Kentaurs XXI (1992–2010), gadagrāmatu Daba un vēsture (2005–2015) mākslinieks. Aldis Aleks ir bijis arī pedagogs daudziem grāmatu dizaineriem un izveidojis pirmo Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas logo.
Šogad vērtēšanai tika iesniegtas 94 grāmatas no 33 izdevniecībām. "Tas ir mazāk, nekā ir bijis parasti. Iepriekšējos gados rekordskaitlis ir bijis ap 130 grāmatām. Domāju, ka pagājušajā gadā tas bija skaidrojams ar papīra un visu citu materiālu sadārdzinājumu," salīdzina Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka. Sarucis arī izdevēju skaits – no 52 pagājušogad līdz 33 šogad.
"Tas ir skaidrojams ar visnotaļ ārējiem faktoriem. Parasti liela daļa izdevēju, kas piesaka darbus, ir tādi, kam izdevējdarbība nav pamatnodarbošanās. Daudzi konkursam pieteiktie darbi top pašvaldības iestādēs, muzejos vai dažādos fondos. Tie ir rezultāti kādam projektam, kādas izstādes katalogi vai izriet no kādas citas interesantas iniciatīvas. Acīmredzot pagājušajā gadā tādu ir bijis mazāk," secina Renāte Punka.
Iesniegtās grāmatas ir drukātas 10 Latvijas tipogrāfijās – konkursā var pieteikt tikai Latvijā iespiestas grāmatas. "Nevienam nav pārsteigums, ka 84 grāmatas no 94 ir drukātas Jelgavas tipogrāfijā, kas ir Latvijas izdevēju draugs, palīgs un flagmanis, kurš ir lieliski specializējies grāmatu izdošanā," saka Renāte Punka. Daļa no grāmatām šobrīd ir nosūtītas uz skaistāko grāmatu konkursu Leipcigā. Rezultāti tiks pasludināti gada otrajā pusē. Savukārt Rīgā reizē ar Zelta ābeles ceremoniju tiks rīkots arī Baltijas skaistāko grāmatu konkurss.
Pievienojas spēcīgi vārdi
"Šis nav vienas kafijas pasēdēšanas pasākums," vērtēšanas procesu vairākās atlases kārtās ar anketām un sarunām iezīmē žūrijas priekšsēdētāja Elīna Brasliņa. Izvērtēšanas process, pēc viņas vārdiem, ir bijis "ilgstošs un dažkārt sāpīgs". Elīna Brasliņa stāsta, ka arī grāmatas bērniem un jauniešiem, kas ir viņas pašas profesionālās darbības pamatlauks, šogad iesniegtas mazākā skaitā. Šogad bērnu un jauniešu grāmatu kategorija ir apvienota, jo žūrija nav jutusi, ka iespējams izšķirt atsevišķu jauniešu grāmatu kategoriju ar pārliecinošiem nominantiem. "Iespējams, tas nedaudz runā par kopējo jauniešu literatūras statusu. Tas ir aicinājums autoriem un izdevējiem domāt par šo specifisko auditoriju," spriež žūrijas priekšsēdētāja. "Jau ierastajiem "aizdomās turamajiem" dizaineriem – Zanei Ernštreitei, Aleksejam Muraško, Armandam Zelčam – no bērnu literatūras pievienojušies arī jaunāki ilustratori. Līdzās Annai Vaivarei un Anetei Bajārei-Babčukai spēcīgi sevi pieteikuši jauni dizaineri," stāsta Elīna Brasliņa. Kā vēl vienu īpašu šī gada konkursa iezīmi žūrijas priekšsēdētāja min ievērojamo fotogrāmatu pieteikumu. "Ņemot vērā Lietuvas spēcīgās foto tradīcijas, mūsu kaimiņvalsts kolēģiem radniecīgā konkursā ir atsevišķa fotogrāmatu kategorija. Iespējams, sasniegsim brīdi, kad arī mums tās izkristalizēsies kā atsevišķa kategorija," stāsta Elīna Brasliņa. Sāpīgākos lēmumus pašai nācies pieņemt bērnu un mākslas grāmatu jomā, kurā izceļamo bija vairāk, nekā pieļāva nolikums.
Žūrijas vēsts
"Nominācijās, īpaši dokumentālajā literatūrā, izziņā, zinātniskajā literatūrā, robežas ir ļoti plūstošas. Nolikām grāmatu vienā komplektiņā, paskatījāmies, sapratām, ka tomēr nē, – un pārlikām citā," žūrijas radošās mokas atklāj Aiga Dzalbe. Runājot par fotogrāmatu vērā ņemamo klātbūtni nominācijās, mākslas zinātniece pauž, ka tā "varētu būt žūrijas vēsts, ka fotogrāmatas ir izkonkurējušas klasiskās mākslas grāmatas". Viņasprāt, izdevējiem būtu jāpiedomā tieši par lielajiem mākslas albumiem, kas parasti ir arī lieli pētījumi. "Milzīgs apjoms vienā nabaga sējumā, kas mākslas zinātniekam ir arī jāpaceļ un jānēsā. Tā ir niša, kurā mēs varētu vedināt kaut ko pamainīt un domāt oriģinālāk," saka Aiga Dzalbe.
"Poligrāfijas iespēju līmenis Latvijā kopumā ir ļoti augsts. Kvalitātes brāķu bija diezgan maz. Nu jau pamatā notiek skatīšanās uz detaļām un perfekcijas meklēšana," uzsver Lolita Butāne. Vaicāta, cik ilgi kalpos uz galdiņa izvietotās nominētās grāmatas, vērtējot pēc tehniskās kvalitātes, žūrijas pārstāve neminstinoties apgalvo: "Visas šīs grāmatas dzīvos mūžīgi." Īpaši Lolita Butāne vēlas uzteikt Latvijas Nacionālo bibliotēku, kas, "strādājot ar akadēmisku, šķietami ne visai plašai auditorijai paredzētu materiālu, domā arī par dizaina kvalitātēm".
Žūrija ir izvēlējusies divas speciālbalvas, kuras vēlas paturēt "kārdinošā noslēpumā" līdz apbalvošanas ceremonijai, kas notiks 4. aprīlī.