Trešajā dzejas slamā latgaliski Rogovkys dzejis voga sacentās desmit latgaliski rakstoši autori – Aija Mikele, Dagneja, Elizabete, Evika Muizniece, Inga Kaļva-Miņina, Jānis Smans, Līga Slišāne, Rasma Svikle un Silvestrs. Autori dzejas sacensībā drīkstēja piedalīties ar līdz šim izdevumos vai medijos nepublicētiem darbiem, tādēļ pasākumā bija iespēja dzirdēt arī speciāli šim pasākumam tapušos dzejoļus.
Slama dalībnieku literāro un uzstāšanās sniegumu vērtēja pieci žūrijas locekļi: pērnā gada dzejas slama uzvarētāja Annele Slišāne, latviešu valodas un literatūras skolotāja, Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstrues skolotāju asociācijas vadītāja Veronika Dundure, latgaliešu kultūras ziņu portāla lakuga.lv redaktore Laura Melne, literāts, tulkotājs Arvis Viguls, literāts un litearatūrzinātnieks Valentīns Lukaševičs, kā arī kā sestaiss žūrijas loceklis bija skatītāji, kuru balsojums tikai ar 0,2 punktu starpību izšķīra slama uzvarētāja titula saņēmēju.
Pirmajā kārtā savu dzeju skaitīja visi sacensības dalībnieki, otrajā kārtā seši labākie, bet par Rogovkys dzejis vogys uzvarērtāja godu finālā sacentās trīs – Evika Muizniece, Rasma Svikle un Silvestrs, par uzvarētāju kļūstot debitantam latgaliešu literatūrā – Silvestram.
Dzejas slama latgaliski uzvarētāji saņēma naudas balvas radošajai darbībai no Nautrēnu pagasta pārvaldes un no latgaliešu kultūras kustības Volūda, kā arī iespēju 2025. gadā radošo darbu tapšanai izmantot nedēļu garu rezidenci Rēzeknes novadā. Kā pēc pasākuma atzina pirmās vietas ieguvējs Silvestrs, ka bijusi sajūta, ka dzejoļu mācīšanās no galvas nav par velti. “Biju gatavs, ka būs jāskaita visi dzejoļi, sajūtas labas, taču neko daudz citu nevaru pateikt, jo šī ir tāda pirmā pieredze dzīvē un vajag laiku, lai saprastu, kas noticis,” saka Silvestrs, stāstot, ka sacensībai, šķirstot burtnīcu, kurā dzejoļi pierakstīti, centies izvēlēties, viņaprāt, spēcīgākos. Silvestrs saka, ka nevar saukt sevi par dzejnieku, bet drīzāk par cilvēku, kurš mēģina rakstīt dzeju, taču reizē apzinoties, ka dzejai nav jēgas, ja to pieraksta bloknotā un neviens nevar redzēt. Savus darbus jaunais autors raksturo kā gaismas meklēšanu un taustīšanos pēc tās eksistenciālajā tumsā, kas mūs nospiež ar neatbildamiem jautājumiem. Ar uzvarētāja dzejoļiem var iepazīties latgaliešu kultūras ziņu portālā lakuga.lv.
Rogovkys dzejis vogys vadīšana šogad bija uzticēta pasākumu vadītājam Edgaram Provejam, bet pasākuma laikā bija iespēja Ingara un Mareka Gusānu izpildījumā dzirdēt pirmatskaņojumu dziesmai Karaļs (vārdu autors Arvis Viguls, latgaliskā pārlikuma autors Valentins Lukaševičs, mūzikas autors Ingars Gusāns), kā arī grupas Bruoli i muosys pirmatskaņojumu ar Anneles Slišānes dzejas vārdiem. Pārsteigumu skatītājiem sarūpēja arī pērnā gada slama otra uzvarētāja – Vinsenta Kūkuoja un latgaliešu reperes Ūgas kopīga uzstāšanās. Ar mūziku slamu papildināja arī muzikants Jānis Matvejenko, izpildot dziesmu ar slama dalībnieces Elizabetes tekstu Latgolai, un etnoroka grupa Laimas Muzykanti.
Šogad 7. septembri īpašāku padarīja arī jauns pasākums – muzikālas dzejas brokastis Gulgošana – kas Rēzeknes novada Pleikšņos bija kā iesildīšanās vakara dzejas slama notikšanai. Gulgošanā ar dzejas lasījumiem uzstājās slama žūrijas locekļi Arvis Viguls, Annele Slišāne, Valentīns Lukaševičs, kā arī dzejniece Anita Mileika, bet muzikāli rīta notikumu papildināja Ingars un Mareks Gusāni, Vinsents Kūkojs un flautu grupa Svīres.
Dzejas slama nosaukumā Rogovkys dzejis voga simboliski savijas septembra pirmā daļa, kas laukos ierasti ir ražas novākšanas, jo īpaši kartupeļu lasīšanas laiks, un dzejas sacensība. Līdzīgi kā kartupeļu vagā, kur zināmu apbrīnu izpelnās ātrākais un centīgāksi lasītājs, arī slamā tomēr kā uzvarētājs līdz galam tiek tas, kurš ar savu radošo darbu spēj spilgtāk pārliecināt žūriju un skatītājus, ir izveicīgākais vārdu meistars. Nākamgad Dzejas dienu laika satikšanās būs 2025. gada 13. septembrī, tāpat piedāvājot gan dzejnieku sacensību, gan jaundarbu dzejā un mūzikā pirmatskaņojumus.
Latgalisko dzejas slamu Rogovkys dzejis voga rīko Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta pārvalde sadarbībā ar latgaliešu kultūras kustību Volūda, bet Gulguošonu līdzrīkoja arī Rēzeknes novada Ozolaines pagasts. Pasākumus atbalstīja Rēzeknes novada pašvaldība, latgaliešu kultūras ziņu portāls lakuga.lv un Valsts kultūrkapitāla fonds.