Jaunajā mājaslapā ir iespēja iepazīties ar dzejnieku pāra dzīvi un daiļradi viņu trimdas periodā Šveicē no 1906. līdz 1920. gadam. Laipni aicināti! – interneta resursa pirmajā lapā paveras brīnišķīgs skats uz Lugāno, kurā ar sarkaniem punktiņiem atzīmētas nozīmīgas vietas – no vietējās stacijas līdz pat strūklakai un viesnīcai Adler.
Ilgas pēc dzimtenes
"Mēs esam tik noguruši no ceļa, tik biezu kārtu apkvēpuši un nomelnoti (man kā patriotam jāatzīst, ka nomelnot prot Latvijā vēl daudz pamatīgāki un, galvenais, to nomazgāt nau tik viegli); mums acis tā aizlipušas ar kvēpiem, ka mēs, stacijā pienākuši, neko negribam redzēt un vēl mazāk gribam tikt redzēti," savā intīmajā, emocionāli izteiksmīgajā grāmatā Kastaņola (1928) rakstīja Rainis, kura citāti katru no vietām ļauj ieraudzīt ar dzejnieka acīm, caur viņa pārdzīvotajiem notikumiem.
Lugāno ir radīta liela daļa Raiņa nozīmīgāko darbu – lugas Zelta zirgs (1910), Jāzeps un viņa brāļi (1919), dzejoļu krājums Gals un sākums (1912) un citi, kas iedvesmojuši latviešu tautu neatkarības cīņā par savas valsts izveidošanu. Ilgās pēc dzimtenes tapuši arī Aspazijas literārie šedevri, latviešu dzejas klasikas nacionālie dārgumi Saulains stūrītis (1910), Ziedu klēpis (1911), Izplesti spārni (1920), prozas grāmata No atzīšanas koka (1919) un kultūrvēsturiski nozīmīgi polemiskie raksti.
Galvenais ir teksts
Nule atklātajā virtuālajā pasaulē ir lasāmi būtiskākie citāti no Lugāno periodā tapušajiem dzejnieku darbiem un publicētas saites uz to pilntekstiem interneta resursa www.letonika.lv sadaļā Lasītava, kurā ir pieejama plašākā latviešu oriģinālliteratūras digitālā bibliotēka. "Ikviena autora daiļdarba teksts ir galvenais resurss," ir pārliecināta Latvijas Universitātes profesore Ausma Cimdiņa, kura ir Aspazijas un Raiņa virtuālā muzeja Lugāno satura koncepcijas izstrādes vadītāja.
Sadaļa Laika ass ļauj ieraudzīt Aspazijas un Raiņa darbu tapšanas un publicēšanas laika kontekstu, gadu pa gadam atklājot viņu saraksti vienam ar otru un citām personībām. "Mīļo sirdsvieniņ, Tava neveselība negrib nemaz mitēties, Tavas kartiņas ir tik bēdīgas, ka nevar nemaz vairs izturēt. Es nogaidīšu vēl rītdienu, un, ja nekas priecīgāks nenāk, tad es rīt braucu Tevi aplūkot," 1913. gada 24. janvārī Rainis no Kastanjolas rakstīja Aspazijai uz Cīrihi, kur viņa tolaik uzturējās.
Rainis fotografē Aspaziju
Sadaļā Galerija ir publicēti daudzi dzejnieku portreti, kuru autoru vidū ir rakstnieces Antonija Lūkina un Austra Ozoliņa- Krauze. Te ir skatāms arī vienīgais paša Raiņa uzņemtais Aspazijas foto Kastanjolā, kas tapis ap 1919. gadu. Šeit ir atrodams pagātnes un tagadnes salīdzinājums senajās pastkartēs un mūsdienu fotogrāfijās (Anna Orniņa) un pieejami vairāki skenēti dokumenti, to vidū – apkures un pārtikas veikala Robert Roeschlili rēķini Nagliņa kungam jeb Rainim.
"Pie viņiem vienmēr atgriežas," videointervijā par Raini un Aspaziju saka komponists Raimonds Pauls. Jaunajā interneta resursā var noklausīties un noskatīties sarunas ar gleznotāju Džemmu Skulmi, Lugāno pilsētas Vēstures arhīva zinātnisko līdzstrādnieku Pjetro Montorfāni, režisoru Viesturu Kairišu, rakstnieku Roaldu Dobrovenski un viņa dzīvesbiedri dzejnieci Veltu Kaltiņu, kuri līdzās citām tēmām runā par "ziedošanos un uzlādēšanos vienam no otra divu radošu cilvēku kopdzīvē".
Abiem latviešu dižgariem veltītajā interneta resursā var iegūt informāciju par Aspazijas un Raiņa muzeju Lugāno un ielūkoties tā ekspozīcijā, ko ar vietējās pašvaldības atbalstu XX gadsimta 70. gados izveidojuši latviešu trimdas kultūras darbinieki (muzejs tika atklāts 1980. gada 28. augustā), un uzzināt vairāk par pašu projektu. Vietni www.arlugano.lv ir realizējušas trīs iesaistītās puses – biedrība Atvērtās krātuves, Rakstniecības un mūzikas muzejs un sabiedrība Tilde.