Ceļotājs te var īstenot visus tūrista impulsus – jūsmot, fotografēt, filmēt – iemūžināt dabas varenību ar sevi vai bez sevis. Var priecāties par vāverēm, kas Kalifornijā, šķiet, zaudējušas itin visus «normālu» vāveru tikumus un likumus (protams, ja par normu uzskatām vāveres – «latvietes»). Diedelēt maizes drupačas vai kādu citu gardumu Josemitu vāveres prot uzstājīgi un bezkaunīgi, kautrāki, taču daudz bīstamāki ir lāči. Tie vienlaikus ir gan Josemitu Nacionālā parka bagātība, gan bieds – tālab sirsnīgs ieteikums ikvienam, kas iebrauc parka teritorijā ar auto (tas arī ir parastais pārvietošanās līdzeklis plašajā teritorijā), neatstāt neko lāčus kārdinošu, mulsinošu mašīnas salonā. Dienasgaismā lāči vēl turas rāmjos, bet pievakarē un naktī mašīnu stikli tiem nav nekāds šķērslis, lai tiktu pie iekārotā vīstoklīša, kas atstāts mašīnas salonā, jo, kas zina, varbūt tas ir kaut kas garšīgs.Nikolsona ķēmīgais naidsArī man ekstremālākais pārdzīvojums Josemitu parkā ir saistīts ar ēdienu un lāčiem. Kaut kā apēdama meklējumos nonācu Josemitu parka centrā esošajā viesnīcā ar eksotisku nosaukumu The Ahwanhee, protams, vispirms ievēroju draudīgu uzrakstu (no sērijas: «Pats būsi vainīgs, ja lācis nodarīs ko sliktu tavai mašīnai»), pēc tam uzdūros vāverēm diedelniecēm. Atzīšos, īpašu izpēti par hoteli The Ahwanhee, kas nosaukts šīs teritorijas reiz apdzīvojušās un no tām iznīdētās indiāņu cilts vārdā, nebiju veikusi, tālab arī pārsteigums bija īsts un pamatīgs. Par ko stāsts? Ieejot hotelī, kas glezni iekārtojies netālu no stāva klinšu masīva, sajutos, ka es te pilnīgi noteikti jau esmu bijusi, turklāt es šo telpu un tās detaļas pārsteidzoši labi pazīstu. Esmu redzējusi šīs lustras un grafiskos elementus, un kamīnu, kas vienlaikus piedāvā gan indiāņu kultūras eksotiku, gan art deco stila iezīmes un eklektiku. Esmu izjutusi šīs telpas biedējošo majestātiskumu, ko nespēj mazināt ļoti bagātu cilvēku apdzīvotas vietas pašapmierinātais laiskums. Sirmgalves ar frizūriņām kamīnzālē un viņas izklaidējošais «fona pianists», pēcpusdienas tēja hotelim piederīgajiem – tas viss brēktin brēca, ka The Ahwanhee ir vieta ar tradīcijām, kuras turklāt maksā dārgi (nojauta nevīla, istabas cena – no 500 dolāriem par nakti; pats hotelis būvēts XX gs. 20. gados īpaši Nacionālā parka apmeklētāju krējumam). Un tad viss nostājās savās vietās ¬– pēkšņi kādas solīdas kundzītes vietā es «gara acīm» ieraudzīju Džeku Nikolsonu ar ķēmīgu naida izteiksmi sejā… Kinokritiķa intuīcija un vadātājs mani bija atveduši uz viesnīcu, kuras interjerā risinās ģeniālās Stenlija Kubrika filmas Mirdzums (The Shining) darbība. Mirdzums ir viena no izcilākajām jelkad uzņemtajām šausmu filmām, kuras apslēptos jēgas slāņus zinātnieki turpina rakt joprojām, – arī šausmu klasiķa Stīvena Kinga romāna ekranizācija. Tās centrā ir ģimene, kuras balsts – Džeka Nikolsona tēlotais rakstnieks – pieskata uz ziemas sezonu slēgto kalnu hoteli. Tajā viņš pamazām sajūk prātā, apdraudot savus tuvākos – sievu un dēlu. Hotelis hoteļa galāFilmā šo hoteli, kurā sajūk prātā Džeka Nikolsona varonis, dēvē par The Overlook Hotel. Turklāt velti būtu vaicāt viesnīcas The Ahwanhee darbiniekiem par filmēšanas gaitu. Veidojot Mirdzumu, Kubriks ļāvās fantāzijai, uzbūvējot filmā esošo The Overlook Hotel no vairāku viesnīcu elementiem. Ārskatiem ir izmantots The Timberlin Hotel Oregonā, iekšskatiem – Josemitu parka viesnīcas The Ahwanhee interjers. Precīzāk – «interjera motīvi», jo… lai cik apdullinoša ir filmas interjeru līdzība ar hoteli The Ahwanhee, pats Mirdzums ir filmēts Lielbritānijā, Londonā, kur īpaši Kubrika filmai tika uzbūvēts viesnīcas interjers, kas vienlaikus ir gan The Ahwanhee kopija, gan tomēr arī variācija par šo telpu – atbilstoši filmēšanas vajadzībām. Ar hoteļu iespaidu uz šausmu filmas klasiku apsēstie uzskatīs par vajadzīgu piebilst, ka pats Stīvens Kings impulsu savam The Shining ir guvis vēl pavisam citā hotelī (The Stanley Hotel Kolorādo), kurā iegadījies laikā, kad ar sievu bijuši vienīgie šajā milzīgajā ēkā, bet tas jau būs cits stāsts.Tomēr, ja liktenis vai gadījums jūs aizved uz Kaliforniju un Josemitu parku, noteikti ir vērts kaut uz mirkli sajusties klasiskas filmas interjerā. Pat ja ir izredzes satikt nevis Džeku Nikolsonu, bet tikai pārtikušus sirmgalvjus vai kādu lāci. Svaigākā šīs filmas lasījuma versija, kas atspoguļota dokumentālajā filmā Room 237, apgalvo, ka Mirdzums vienlaikus ir gan Stenlija Kubrika veltījums genocīda tēmai, arī balto cilvēku genocīdam pret indiāņiem, gan paša Kubrika «grēku nožēla» pēc sadarbības ar ASV valdību šķietami dokumentālo kadru – amerikāņi uz Mēness – apzinātā falsifikācijā.
Filma: Mirdzums (The Shining). ASV. 1980. gads. Režisors Stenlijs Kubriks. Lomās Džeks Nikolsons, Šellija Divāla.
Vieta: Josemitu parks ASV, Kalifornijā. Viesnīca The Ahwanhee.
Rakstu sērija tiek publicēta žurnālā SestDiena. Nākamais: Normunds Naumanis par Venēciju un tajā uzņemtajām filmām.