Viņš bija viens no triju ekspertu komisijas dalībniekiem līdzās animācijas filmu režisoram un māksliniekam Edmundam Jansonam un NKC pārstāvim Uldim Dimiševskim. Vērtējumam tika nodoti deviņi projekti, kas visi bijuši ļoti pārdomāti. Vēl viena pozitīva lieta, ko devusi jostas savilkšana kinonozarē, ir saistīta ar to, ka kādreiz nauda tika gaidīta tikai no Latvijas, bet tās trūkums licis producentiem izmainīt savas prioritātes un meklēt naudu ārpusē.
Vienos vārtos
Februāra sākumā Nacionālais kino centrs izsludināja 2014. gada filmu projektu ražošanas konkursu ar kopējo finansējumu 1 489 135 eiro, no kuriem 878 590 eiro - spēlfilmām, pārējā daļa - animācijas (342 501 eiro) un dokumentālajām (268 044 eiro) filmām, paredzot arī ražošanā esošo projektu atbalstu. Šogad uz lielu finansējuma kumosu varēja pretendēt jaunie projekti, jo iesāktajiem nepieciešami tikai septiņi procenti no kopējās jaunu filmu ražošanai paredzētās summas - spēlfilmu lauciņā uz mazliet vairāk nekā 40 000 eiro pretendē tikai režisora Dāvja Sīmaņa topošais darbs Pelnu sanatorija (pirmizrāde - 2015. gadā).
"Es nezinu, kas ir jādara, lai šajā nozarē kaut kas mainītos - lai beidzot pārstātu meklēt recepti, kas ir latviešu kino vai kas ir labs kino, un ļautu cilvēkiem ražot," par niecīgā finansējuma ierobežojošajiem faktoriem teic Andis Mizišs. Viņš ir pārliecināts, ka filmām ir jābūt dažādām - gan tādām, kuru laikā kinoteātru zāles ir pilnas un skatītāji gāž apkārt krēslus, gan tādām, kurām ir potenciāls veiksmīgi startēt festivālos. Viņš akcentē, ka ļoti svarīgs elements šajā kopainā būtu eksperimentālais kino, kuram ir nozīmīga loma nozares attīstībā un no kura mēs līdz šim esam baidījušies. "Jābeidz sist vienos vārtos un jāsaprot, ka kino var pilnvērtīgi eksistēt tikai tad, ja tas ir pārstāvēts visos žanros."
Radikāls lūziens
Laila Pakalniņa prezentēja filmas Ausma projektu. Komisijas dalībnieki norādīja, ka tajā var saskatīt "radikālu lūzienu" režisores daiļradē. Divas jaunas, bet sevi jau pierādījušas producentes Aija Bērziņa (Dokumentālists, 2012) un Alise Ģelze (Mammu, es tevi mīlu, 2013) ir apvienojušas spēkus, lai režisoram Renāram Vimbam palīdzētu uz lielajiem ekrāniem izstāstīt stāstu par diviem pusaudžiem Es esmu šeit. Daudzus jautājumus izraisīja režisora Māra Martinsona projekts Romeo un Džuljeta. Šekspīra leģendāro mīlas stāstu uz mūsdienām pārlicis publicists Nils Sakss, filmas komponists Raimonds Pauls.
Ar ambiciozu projektu Nameja gredzens uz Nacionālā kino centra finansējumu pretendē radošais duets režisors Aigars Grauba un producents Andrejs Ēķis, kuri ar savu topošo darbu grib noķert Troņa spēles, Vikingu un līdzīgu darbu popularitātes radīto vilni. Savukārt režisors Jānis Vingris sola piedāvāt psiholoģisku drāmu ar trillera elementiem Nāves ēnā, kas būs veidota pēc Rūdolfa Blaumaņa noveles motīviem un kam varētu būt zināma līdzība ar brāļu Koenu darbu Īstenā drošsirdība. Iespējams, dienas aizraujošākais projekts bija režisora Staņislava Tokalova prezentētais darbs Tas, ko viņi neredz par mīlas trijstūri starp medmāsu, paralizētu zinātnieku un datoru, vārdā Anna.
Divas zvaigznes
Projektu prezentācijas otrajā daļā ieskanējās vairāki zvaigžņoti vārdi - viens no tiem bija Reifs Fainss. Britu aktieris nesen viesojās Rīgā, lai ieskaņotu Rakitina lomu krievu režisores Veras Glagoļevas filmā Divas sievietes, kura veidota pēc Ivana Turgeņeva darba Mēnesis uz laukiem motīviem un kuru prezentēja producente Antra Cilinska. "Režisors Pīters Grīnevejs, kurš šodien laikam nav ieradies!" - tā tika pieteikts filmas Eizenšteins Guanajuto galvenais cilvēks, kuru pārstāvēja Vilnis Kalnaellis no filmu studijas Rija.
"Ņemot vērā, cik reti un cik maz finansējuma sadala, pasaules vēsmas mēs paķeram ar nokavēšanos, jo nespējam laicīgi ielēkt vilcienā," uzskata A. Mizišs, kurš izteica nožēlu, ka šī iemesla dēļ iesaiste pasaulslavenā britu režisora darbā būs mazāka, nekā tā bija iespējama vēl pirms laika. Finansējuma sadale noskaidrosies tuvākajās divās nedēļās. Uz finansējumu pretendē arī producents Roberts Vinovskis ar Baltijas projektu Senekas diena, kura režisors ir lietuvietis Kristijons Vildziuns. "Mana līdzšinējā pieredze producēšanā saka priekšā, ka sadarbība starp Baltijas valstīm ir ceļš, pa kuru ir vērts iet," secina Roberts Vinovskis.
Šogad pirmo reizi tiks paredzēta nauda debijas filmu programmai (186 142 eiro) un atjaunota programma projektu attīstīšanai (130 299) visos filmu veidos, kā arī palielināts atbalsts Latvijas filmu izplatīšanai (55 843).