Kultūras ministre sola palielināt literatūras nozares budžetu

Vispirms atvainojos,ka vakarnakt pasludinātais e-pasts raKstnieks2012inboxā nedarbojas,tādēļ paziņoju nākoš[email protected] Ceru,ka iepriekšējais mann nepazuda literātu 'veiksmīgās'sadarbības ar inbox dēļ. man tā pirmo reizi! Ievai Strukai apvainoties par to,ka cilvēki uzskata,ka var tāpat kā tā saucamie ŗakstnieki"-nevajadzētu. Pierādīet darbos un sacensībā! Es jums saku-uztaisam šovu,piesaistat šo pašu Dienu,domāju,ka Guntis Bojārs atbalstītu.Neko jau nevajag-apsargājamas telpas,divus vai vairāk-atkarībā no neprofesionāļu skaita-D atorus ar operētājsistēmu un Word programmu,un aiziet!. Bet Jūs,dižie rakstnieki esiert nobijušies,cik redzu! Jūs baidaties,ka jūs tik labi variet sevi neparādīt. Un nevajag pieminēt Gerkena konkursu-šajā reizē -lai par vērtētājiem ir tiešām autoritātes-no savas puses nosaucu Līviju Akurāteri,Gunāru Bīberu, Imantu Auziņu, Zigmudu Skujiņu-cilvēkus,kuriem nekas nav jāpierāda,ka viņi piederīgi rakstnieku kārtai. Jūs sniedziet savus vērtētājus-no savas klusās valsts jeb visu mūsu naudas prasītāju kopas.. Un otra grupa vērtētāju- lasītāji internetā,kur noteikti,ka arī atrastu mēs vietu publicēšanai un komentāru ievietošanai. Nevajag tagad meklēt atkāpšanās ceļus! Pierādiet,ka Jūs esiet kaut ko vērti.Es savukārt aicinu cilvēkus,kuriem škiet,ka mīl un saprot literatūru,gribētu pamēģināt uzrakstīt pirmo savā mūžā stāstiņu vai noveli,arī pieteikties uz norādīto e-pastu! Tikai tādus,kuriem publikāciju vēl nav.Skolas gadu publikācijas rajona avīzītē(ne literārajā,bet rakstu lappusītēs)-neskaitās. Pierādīsim,ka Latvija ir literatūras valsts! Savulaiik no katra pagasta nāca pa vairākiem autoriem ar publikācijām.Vai tiešām lasīsim tikai Rīgas paštaisno grafomānu veikumu!

Tā terica vienā citā Dienas rakstā. Tas jau būtu brīnišķīgi! Rastos darbi,tos izdotu,civēki varētu tos nopirkt. Zinot drukāta vārda vērtību, dienas avīzēs turpinājumos iepiedīs aizraujošus lasāmgabalus. Cilvēki izslāpuši meklēs latviešu autorus. Tad kurš no šobrīd plaši nezināmajiemL.Langes,M.Bērziņa,U.Bērziņa,N.Ikstenas,G.Repšes,I.Ābeles pretendē uz jaunu Ausekļa ieluma talantu,rakstīs vēl vienu tikpat zināmu eposu kā Pumpura Lāčplēsis,kurš būs otrs Atis Kronvalds,kuri divi-brāļi Kaudzītes? Kā saprotu,-lomas sadaļitas,darbi uzrakstīti,tikai ļaudis vēl ir neziņā par šo ajuno augstas raudzes daiļdarbu nākšanu mūsu kultūrā?

Bagātīgā valsts naudas rausēja dažādās kultūras nozarēs Liāna Lianga nodarīja aicinājumam ļaunu.Izskatās viņas personā vēl negausīgāka valsts,tātad-arī mūsu visu naudas raušana. Viņai nekas netraucē radīt,un nez kāpēc neviens neatceras,ka "pilna laika romānisti"rakstīja arī pilna apjoma romānus.Šodien par romānu suac to,ko kādreiz par garu stāstu. Par pretstatījumu-literatūra-sports.Ja tā godīgi-sportā ir arī pasaules mēroga saniegumi,bet kuri latviešu autori ir vajadzīgi ārpus Latvijas? Daži te saka,ka no aicinātājiem lieli nopelni tulkošanā esot Ulbim Bērziņam.Tiesa. Bet bļāviens šoreiz bija par latviešu literatūru nevis ārvalstu klasikas un citu darbu tulkojumiem latviski,kas visu laiku notiek. Tad mums ir par maz cittautu tulkojumu latviski vai arī vajag atbalstu latviešu literatūrai. Smieklīgi,kad ,piemēram par dramaturgu ģildes vadītāju kļūst Bigavičute,un vienīgās jaunās vēsmas-viņas lugas lasījumi starpvalstu seminārā. Vai atbalstu vajag latviešu drmaturģijai vai tikai Bigavičutei,lai viņas darbu kāds profesionāls teātris bezmaz piespiedu kārtā iestudētu? Liānai Langei par anonomitāti-diemžēl viņa, parakstot komentāru ar savu vārdu, ir tikpat anonīma kā es un citi komentāru autori..Ja mūs nevienu,arī Langi,vairākums nezin kā personības,vai tad nav loģiskāk būt anonīmiem,lai koncentrētos domai nevis autoram,kurš vairumam neko nenozīmē. Līdzīgi kā tie autori,kas gāja pie kultūras ministres atbalstīt literatūru. Ja mūžīgi jaunie no padomju laikiem neko neuzrakstījuši nekodaudz piecdesmitgadnieki un sešdesmitgadnieki saka,ka tagad būs-dodiet naudu... Ta dvar tikai pasmaidīt.Kaut protams,sportam šādu naudas škiešanu nevajag pieļaut-tāpat kā nekur Latvjā.asrī literatūrā.

Vai patiesi kultūras darbinieku uzdrošināšanās izbāzt degunu ir samērojama ar miljoniem, kas no jūsu un mūsu nodokļu maksātāju naudas gadiem ilgi plūduši sporta mafijas virzienā? Kāpēc sportistiem netiek uzstādītas tik stingras prasības? Ar ko un kā tieši rakstnieki, bibliotekāri, tulkotāji u. c. vārda darbinieki ir izpelnījušies liekēžu statusu Latvijas sabiedrībā?

Gļēvi ir šie anonīmie rakstnieku darba vērtējumi, anonīmi - tādēļ arī nav uztverami nopietni. Tā kā visā pasaulē dzejnieki ar dzejošanu maizīti nepelna - tad man bija daudz vieglāk - altruistiski - iestāties par nacionālo rakstniecību kopumā. Romāna sacerēšana ir pilnas slodzes, daudzu slodžu darbs, nemaz nerunājot par laiku, kas nepieciešams ideju nobriedināšanai. To, kurš ir vērtīgs rakstnieks un kurš nav, izšķirs laiks, nevis jūs, gļēvie, anonīmie komentētāji, kuriem vietnes ir vieta, kur slepus izgāzt savu bezpalīdzības žulti. Varu droši teikt - rakstniekiem nav vajadzīgi arī jūsu anonīmie slavinājumi, jo tie ir tikpat nožēlojami kā anonīmas zākas.

literātu vidū nav vairs autoritāšu. Kādreiz viņu karogu nesa cilvēki,kuru dzejas (vismaz dažas rindas) ļaudis no atmiņas skandēja, citēja, pārrunāja prozas darbus. Viņos ieklausījās,jo bija paveikuši ko tādu,kas ļaudīm šķita vajadzīgs. Kas tagad runā literātu vārdā-Liāna Langa, Nora Ikstena, Gundega Repše, Rudīte Kalpiņa, Inga Ābele, Inga Žolude, Uldis Bērziņš, Māris Bērziņš un Osvalds Zebris. Ko latviešu tautai tiešām nozīmīgu viņi ir radījuši? Kāpēc noticēt,ka pēkšņi taps šedevri,jo sāks apmaksāt radīšanas procesu.? Visiem/Kuriem? Kūr pārliecība,ka ieguldītajai mūsu visu naudai būs rezultāts vajadzīgos daiļdarbos? Puse no nosauktajiem uzvārdu dēl jau no padomju laiikiem zināmi kā jaunie un daudzsološie. Sola vēl joprojām- dažs 40,dažs 35,dažs 25 gadus. Vecie un varošie aiziet, palika šādi-sološie. Cik ilgi solīs? Varbūt vienkārši- katrā žanrā valsts gatavo darbu konkursu,kur labākos,ja tiešām kvalitatīvi, izdod, piedāvā iestudēšanai. Konkursa uzvarētājiem naudas balvas-arī tad,ja izdošanai darbs nav īsti kvalitatīvs. Stimulam.Atbalstam tos,kas dod rezultātu,nevis tos,kas to sola.

Vai kāds no jums kādreiz ir aizgājis uz Nacionālā simfoniskā orķestra koncertu?

Visam par velti nav ja'būt,bet varbūt civēki lai ar saviem maciņiem ,pērkot radošos darbus, nosaka, kuri ir vērtīgi un atbalstāmi autori. Nevajag jau atbalstīt tos,kuri nevienam nav vajadzīgi,bet paši sevi sauc par kultūras dabiniekiem.Pat tad,ja tie kultūras darbi pašiem radītājiem vien vajadzīgo... Kur paškritisks sevis novērtējums?

jā, jā, un visām filmām un teātra izrādēm ir jābūt internetā par velti, un varbūt es kādreiz par kādas noskatīšanos kaut ko samaksāšu, a varbūt nē, jo vispār man viss par velti pienākas...

Šodien visi nodarbojas ar E-komerciju. Vai latviski rakstošās rakstnieces un dzejnieki ir tam jau par vecu? Jocīgi sanāk ar konkurenci - daži sev pārdalīs nodokļumaksātāju naudu (interesanti kuri funkcionāri naudu dala,pēc kādiuem kritērijiem un kuri tieši darbi par šo naudu ir sarakstiti) bet citi meklē veidu kā modernā veidā inopelnīt. Visiem rakstu gabaliem jābūt internetā brīvi novērtējamiem un tad ja kādam šis rakstudarbs ir vajadzīgs un kāds par to grib maksāt, tad rakstnieks sanem taisnīgu atlīdzību. Tas arī veicinās rakstnieku atpazīstamību un tautas lasītgribēšanu.

Izsaku atbalstu rakstnieku centieniem un nodomiem doties gan pie prezidenta, gan premjera un kases turētāja. Saņemt algu par savu darbu ir normāli. Jājautā - vai kāds stāvēs veikalā aiz letes, sēdēs pie autobusa stūres vai pakos konfektes par velti? Kam ir nepieciešama latviešu valoda un literatūra? Mums pašiem. Mūsu bērniem. Mūsu sirdij un prātam.

Jā, jā. Lai raksta no darba brīvajā laikā, lai glezno pēc zupas virtuves apmeklēšanas, lai u.t.t. Rakstīšana, gleznošana, muzicēšana nav darbs, tikai izklaide. Nokonsolidētie jau normālu grāmatu nevar nopirkt, uz koncertu arī ne. Vot, politiķu muldējumi – tas ir darbs! Smags, atbildīgs, kā purvs un bezdibenis...

Ja nav talanta un laba rezultāta.Savā mājā katrs var smērēt papīru vai datora cieto disku kā grib.Ja atceras 'literātes'Ievas Melgalves pirmos dzejas veidojumus ,tad jādomā par cilvēciņa garīgo veselību.Ja meitiņa,kurai seksuālās pieredzes tajā laikā nevar būt,jo neviens tik daudz nevar izdzert,lai ietu pie viņas, raksta par britālām seksa orģijām ar viņu. Savulaik ,skolā strādājot ,izlasot "Trīs musketierus" viens puisītis izdomāja rakstīt romānu par to laiku,kaut visas zināšanas no Dimā. Smieklīgi,kad "literāti' raksta par pieredzi,kuras nav...

Pamēģināju uzrakstīt lugu(bez valsts atbalsta).Izdevās.Iedevu izlasīt potenciāliem aktieiem.Neko sliktu neteica,kaut pats saprotu,ka tas nav Blaumanis un Harijs Gulbis labākajos darbos. Ir ideja otrai lugai,bet nemaz tik labi nesokas,tādēl nesaprotu tos grafomānus,kuri gatavi rakstīt jebko,nosaukt par lugu,kraut kaudzē,un priecāties,ka sarakstījis simts vai vairāk tekstus,ko sauc par lugām. Ko iestudēt no jauniem autoriem īsit nav ko.Šeit pat komentāros tikko runājošais Dainis Grīnvalds dara svētīgu darbu-digtāli apkopo iestudēšanai visu jaunāko latviešu drmaturģiju.Cits jautājums,cik daudz no apkopotā var saukt par dramaturģiju,cik daudz tas kādam vajadzīgs? UN TAS TĀ VISOS ŽANROS..Nevar atbalstīt tos,kas grib,bet nevar. Jāatbalsta tos,kuri var,un kuru darbi cilvēkiem vajadzīgi. Atbalsts vajadzīgs līdzīgi kā Daiņa Grīnvalda darbā-lai cilvēki uzzinātu,ka vispār tiek darīts,un tad atbalsta iestudēšanai, iespiešanai derīgus darbus,kuri āludīm nevis dažiem kritiķiem var būt vajadzīgi. Nav viegli kaut ko labu izveidot,lai tas būtu ne pašapziņai,bet cilvēkiem. Šobrīd atbalsta kultūrā tos,kuri paši saka,ka ir kultūra, un tos, kuri ir nekaunīgāki.Kurš plašāk zina vienu no cerīgākajiem mūsdienu dramaturgiem Aivaru Banku? ar viņa lugām "Barona Bunduļa atgriešanās ", 'Meitiņa","Žņaudzavas zelts" un citām? Profesionālie teātri par tādu nezina,bet atkārtoti iestudē tautas nostāstu atgremotāju ļoti kvalitatīvā muzikālā mērcē Māru Zālīti .Libretu autori,kuras talants izpaužas kvalitatīvu komponistu pieaicināšanā savu rīmju apskaņošanā.Zālīte ļoti veiksmīgi pārņēma nelaiķa Pētera Pētersona praksi līdzīgā manierē radīd muzikālus darbus.Jo "dzejas' rindiņai ir cits autoratalgojums nekā prozā rakstītajam. Atbalstīsim talantus nevis grafomānus!