Mūža balvu Latvijas literatūrā piešķir Andrim Kolbergam

"Sakām - latviešu detektīvs, domājam - Kolbergs; sakām - Kolbergs, domājam - latviešu detektīvs. Tas nebūt nav pārspīlējums, jo būtībā, ja vispār var runāt par tādu parādību kā latviešu detektīvs, tad tā vēsture lielā mērā sakrīt ar Andra Kolberga radošo biogrāfiju," par rakstnieku saka literatūrkritiķis un prozaiķis Guntis Berelis.

"Septiņdesmitajos viņš bija būtībā vienīgais rakstnieks, kas pilnā mērā izmantoja šauro taciņu, ko detektīva iespēju bezgalībā pieļāva padomju ideoloģija. Proti, rakstīja spožus sociālkritiskos detektīvus. Turklāt Kolbergs ne tikai izmantoja šo iespēju, bet arī radīja savu personisko sociālkritiskā detektīva paveidu: sižetiski aizraujošu un tai pašā laikā psiholoģiski viscaur pamatotu; reālajās norisēs dziļi sakņotu un tai pašā laikā paradoksālu; orientētu uz aktualitātēm, taču ar bieziem vēstures zemslāņiem apakšā. Vienlīdz talantīgi Kolbergs izmantoja tās iespējas, ko deviņdesmitajos gados piedāvāja jaunā realitāte, savukārt 21. gadsimtā ar triloģiju par Mendela Davidsona briljantiem iedibināja vēsturiskā detektīva žanru latviešu literatūrā. Un, kas arī nav mazsvarīgi, Kolbergs ar visu savu daiļradi ir apliecinājis, ka detektīvs nebūt nav “zemais” žanrs, par kādu to parasti mēdz uzlūkot. Viss ir pavisam citādi - ir labi un ir slikti detektīvi," stāsta Guntis Berelis

Dzejniece Liāna Langa uzsver: "Klasiķis Andris Kolbergs ir vienpersoniski noturējis detektīva žanru Latvijā, kā arī publicējis vērtīgus dokumentālus dienasgrāmatu pierakstus, stāstus un artistiski aizraujošus novadpētnieciskus ceļvežus par Rīgu un Jūrmalu. Vairāk nekā trīsdesmit grāmatās publicētais daļēji apkopots viņa sešu sējumu kopotos rakstos. Andris Kolbergs drosmīgi portretējis un analizējis Latvijas sabiedrību kopā ar daudzajiem skeletiem tās skapjos. Gada balvas literatūrā laureātam Mūža devuma nominācijā raksturīga pedantiska dzīves faktūras pārzināšana, spēja savērpt sižetus, līdzvērtīgus dzīves piedāvātajiem, veselīgs cinisms un rakstniekam nepieciešamais vērīgums, kā arī grodas un plaša lasītāju loka novērtētas stāstnieka spējas, kas iedvesmojušas arī mūsu kinematogrāfistus."

Andris Kolbergs dzimis 1938. gadā Rīgā. Mācījies Maskavas Poligrāfijas institūtā (1966-1968). Strādājis Rīgas vagonu rūpnīcā un citās fabrikās. Publicējas kopš 1965. gada. 70. - 80. gados A. Kolbergs kļūst par vienu no populārākajiem latviešu kriminālromānu rakstniekiem, viņa darbi izdoti visā PSRS un vairākās Eiropas valstīs. Atmodas gados viņš kļūst par atjaunotās Rīgas Latviešu biedrības pirmo priekšsēdētāju, Latvijas Detektīvžanra asociācijas prezidentu un atjaunotā žurnāla Atpūta galveno redaktoru. Pēdējā laikā sarakstījis vairākus ceļvežus par Rīgu. Pēc A. Kolberga scenārijiem un kriminālromāniem uzņemtas kinofilmas Liekam būt (1976), Atspulgs ūdenī (1977), Dāvanas pa telefonu (1977), Rallijs (1978), Trīs dienas pārdomām (1980), Dubultnieks (1986), Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili (1987), Par mīlestību pašreiz nerunāsim (1988), Depresija (1991), Rīgas sargi (2007).

2010. gadā izdota Andra Kolberga Dienasgrāmata, kas, apvienojot gan objektīvā fakta realitāti, gan rakstnieka rakstura noteikto subjektivitāti, ir vērtība, ko sauc par laikmeta liecību, laikmeta dokumentu, šajā konkrētajā gadījumā varētu teikt – laikmeta pazinēja, liecinieka liecību.