martā plkst.18.30 kinoteātrī Rīga. Radošā grupa: operators Andrejs Rudzāts, māksliniece Kristīne Plūksna, grims Sarmīte Balode, montāža Andra Lejniece, skaņa Ernests Jansons, Normunds Kļaviņš. Filmas valodā izmantota dokumentālā un aktierkino sintēze. Lomās: režisors Viesturs Kairišs, mākslinieks Ilmārs Blumbergs, diriģents Andris Nelsons un aktieri Inga Misāne, Ģirts Rāviņš, Gatis Gāga, Elīna Vāne, Januss Johansons. Riharda Vāgnera Valkīras iestudējumā dievu pasaules cilvēciskošana, trakojošas solistes, skatuves ugunsgrēks vai nāvējošas divkaujas var būt ikdiena. Cik tālu šī fantasmagorija ierobežo mākslinieka ideāla īstenošanu? Par Vāgneru vēl pirms 40
Dāvja Sīmaņa filma Valkyrie Limited — starp melnbaltu sapni un operas sadzīvi "Tēma, ko šī filma risina, ir mākslinieka ierobežotība. Angļu valodā ir
labi, ka šis vārds vienlaikus nozīmē arī uzņēmumu — sabiedrību, kas
apvieno noteiktu cilvēku grupu. Pētāmais objekts ir operas Valkīra
iestudējums LNO, vienlaikus arī mazliet fantasmagorisks skatījums par
šo tēmu, tāpēc tika izlemts ielikt šo asociāciju jau nosaukumā,"
režisors paša vārdiem skaidro dīvainā nosaukuma jēgu. Kādā privātā
sarunā komponists Leonīds Desjatņikovs D.Sīmanim esot teicis, ka domāt
par Vāgneru un klausīties Nībelunga ciklu jāsāk tikai pēc 40 gadu
vecuma. "Tā kā es šo vecumu vēl kādu brīdi nesasniegšu, tad mans
skatījums var būt tikai zināmā mērā nenopietns," pasmaida režisors.
"Vāgnera mūzikā ir pārāk daudz intelektuālā. Uzbūve ir tik ļoti
komplicēta. Tā ir vairāk prāta konstrukcija un jutekliskais,
emocionālais Bizē bieži vien tiek pakārtots intelektuālajam," uzskata
D.Sīmanis. Ko iespējis saprast trīsdesmitgadnieku paaudzei piederīgais
D.Sīmanis? "Tas, ko es varu saprast, ir uzstādījums par kopēju mākslas
darbu," apzinās režisors, vēršot uzmanību, ka opera kā žanru
apvienojums sastāv no visa kā un nav tikai dziedāšana. "Opera nedrīkst
būt maziņa. Tai ir nepieciešams apjoms — jūtu apjoms, pasaules
radīšanas apjoms. Klausoties Vāgneru, es tiešām sajūtu, ka tiek radīta
jauna pasaule. Filmas mērķis bija paskatīties, vai tā pasaule var
rasties tikai katrā no mums, vai arī — kādā kopīgā darbā. Filmas
galvenais varonis ir Viesturs Kairišs, kuram, klausoties Vāgneru, ir
izveidojies savs mākslinieciskais ideāls. Tad ir jautājums, cik ārējās
pasaules faktori to reducē un kas no tā paliek pāri," filmas ideju
klāsta D.Sīmanis. Režisors pieļauj, ka no iepriekšējā ideāla pāri var
palikt visai maz, toties izveidoties kaut kas cits, par ko pats
mākslinieks vairs īsti atbildēt nevar. Līdzīgi noticis arī ar viņu
pašu, uzņemot šo filmu. Mākslas darbs vienā mirklī kļuvis pašpietiekams
un izspļāvis režisoru kā nevajadzīgu. "Mēs tos varam saukt par ideāliem
vai rēgiem, varam saukt arī par tradīciju. Viss, kas ir bijis pirms
tevis, tik ļoti ietekmē tavus priekšstatus, ka jebkura tava radošā
izpausme paredz, ka tajā ir kaut kādi atavismi, kas nāk no pagātnes,"
D.Sīmanis priecājas, ka nepieder ambiciozajai paaudzei, kas jūtas, kā
stāvot tukšā vietā.
Pāri kalnam bez kuģa
2007.gadā D.Sīmanis uzņēma dokumentālo filmu — kinoeseju par operu kā dzīvu, pulsējošu organismu Versija. LNO. Vaicāts par kopīgo un atšķirīgo, viņš secina, ka šīs filmas nevar salīdzināt: "Versija. LNO tapa vairāk kā "pilsētas simfonijas" dokumentālā filma, kā vērojums par kaut ko, kas ir operas ēka, neejot šī žanra specifikā. Jaunā filma ir par cilvēku, kuram arī pašam ir vēlme dievišķo pasauli padarīt cilvēcisku. Šī filma ir daudz psiholoģiskāka. Mani interesē vērot vidi, aiz sadzīviskā saskatot tīro formu. Varbūt es vēl atgriezīšos pie šī estētiskā formālisma, bet filmā Valkyrie Limited ir vairāk sadzīviskuma, jo tur notiek cilvēku komunikācija".
Režisora pārliecība ir: "Opera ir ļoti pateicīgs žanrs, lai stagnētu, jo tas jau ir iesprūdis. Labas operas nav tapušas jau kopš XX gs. pirmās puses. Ir atsevišķi piemēri, kas, protams, ir izņēmums. Mēs spriežam, ka šī režija ir labāka vai šie kostīmi izdevušies, bet, ja atņemtu mūzikas sadaļu, šīs spekulācijas izrādītos liekas. Mūzikai piemīt absolūtais sakrālais spēks. Man ir svarīgi, lai režisors saprot mūziku". D.Sīmanis ir skatītāju rindās operu translācijās no Metropolitēna operas kinoteātrī Parex Plaza. Neraugoties uz "saviesīgo raksturu" un zināmu izrādīšanās momentu, D.Sīmanis tās novērtē kā "nenormāli labu lietu". To, ka cilvēki sākuši interesēties par specifiskām lietām, viņš ar prieku novērojis arī kā lektors Kinomuzeja lekciju ciklos. Vai D.Sīmanis piekristu stumt kuģi pāri kalnam, lai peldošā kuģī patafonā klausītos operu (Vernera Hercoga Fickaraldo)? "Jautājums, vai tie būtu mani iemesli, kāpēc tam kuģim būtu jābūt pārstumtam. Esmu ļoti egoistisks. Es nevarētu kalpot cita cilvēka vēlmei klausīties operu vai paveikt neiespējamo. Vienlaikus es neesmu tik ambiciozs, lai uzskatītu, ka kuģis ir jāpārvelk. Pietiks ar to, ka es pats pāriešu pāri kalnam," smaida režisors.