Ata Jākobsona personālizstāde Radošajā darbnīcā veido daudzslāņainu vizuālo valodu, radot sarežģītu simbolu un tēlu kopumu, ko ir grūti atšifrēt, un varbūt tas pat ir apzināti neiespējami. Mākslinieks ved mūs pa asēmiskās rakstības ceļiem. Vārds “asēmisks” nozīmē, ka rakstītajam nav kāda īpaša semantiska satura. Tas ir meditatīvu zīmju klāsts, kas var tikt interpretēts dažādi, un kuram ir atvērta nozīme.
Ata Jākobsona jaunā personālizstāde atklāj dažādus sevis pētniecības modeļus, kā arī izjautā, vai idealizēts un vienots “es” vispār pastāv. Pilnībā atbrīvojot apziņu un ļaujoties domas dabīgajam plūdumam, mākslinieks veido savas valodas telpu, kas ierāmē viņa pasauli un plašās intereses. Neapzināta rakstītāja zemapziņas plūsma pārvērsta vizuālā valodā un padarīta brīva no racionālas kontroles un nozīmju uzslāņojumiem. Tā ir kā emocionāli vadīta iekšēja kustība, kas iznāk ārpusē kā abstrakts līnijas izvērsums. Viņa darbi nav atsauces uz konkrētām kultūras parādībām vai piesaistīti kādai tradīcijai, taču idejas attīstības procesā izlasītais un izpētītais materiāls par cilvēces kultūras vēsturi noteikti kalpojis par iedvesmu, lai radītu objektus, kas kādam var atgādināt reālus artefaktus.
Atis Jākobsons (1985) absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, kur 2010. gadā ieguvis maģistra grādu. Papildinājis savas zināšanas Mančestras Metropolitēna universitātē Lielbritānijā, kā arī strādājis rezidencēs Berlīnē, Parīzē un Mursijā. Grupu izstādēs Latvijā un ārvalstīs piedalās kopš 2003. gada. Pirmā personālizstāde Miegs tika sarīkota 2006. gadā. 2013. gadā mākslinieks bijis nominēts Purvīša balvai par darbu Patiesība ir vienkārša (kopā ar Kati Krolli), kā arī nominēts Purvīša balvai 2017 par izstādi Dark Matter Mūkusalas Mākslas salonā.
Izstādes kuratore Līna Birzaka-Priekule, izstāžu zāles Arsenāls Radošās darbnīcas vadītāja. Savukārt objekti, kas aplūkojami izstādē, tapuši sadarbībā ar Maiju Mackus.
Izstāde būs skatāma līdz 29. oktobrim.