Ekspozīcijas uzmanības centrā ir ēkas, kuras savulaik ir saskārušās ar nopietniem izaicinājumiem un joprojām var kļūt par pamatu aizraujošai diskusijai. Izstāde sasaucas ar tik tikko notikušo starptautisko konferenci Kultūras mantojuma, laikmetīgās arhitektūras un dizaina mijiedarbība, kas marta vidū norisinājās Latvijas Mākslas akadēmijā.
Stikla ekrāns
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis akcentē, ka arhitektūras mantojuma saglabāšana un pielāgošana mūsdienu vajadzībām liek to attīstīt un meklēt piemērotus izteiksmes līdzekļus šī jautājuma risināšanā. Mēģināt atkārtot vēsturiskos stilus vai rīkoties pilnīgi pretēji. "Visus uzlabojumus un pārveidojumus mēs radām mūsdienīgi un ar to pasakām, ka nekas nav sastindzis," paskaidro VKPAI vadītājs. Juris Dambis norāda, ka šajā ekspozīcijā var saskatīt vairākus pasaules līmeņa jaunā un vecā saspēles piemērus.
Ar trijiem objektiem izstādē ir pārstāvēta arhitekte Zaiga Gaile. "Industriālās ēkas meklē jaunu savas eksistences jēgu," uzskata izstādes kurators Jānis Lejnieks. Viņš vērš uzmanību uz Ģipša fabriku Ķīpsalā, kur par vietas vēsturi signalizē saglabātais skurstenis. Ar vairākiem piemēriem ir sastopams arī Andris Kronbergs. "Lai izlīdzinātu jaunā un vecā materiāla krāsu un faktūru atšķirības, arhitekts ir izvēlējies stikla ekrānu," tiek pieteikta biroju ēka Baznīcas ielā 20/22 (katru no izstādē izceltajiem objektiem ilustrē fotogrāfijas un papildina īss apraksts).
Nekādu kopiju
Izvēlēto piemēru vidū ir mākslas muzejs Rīgas birža, kura iekšpagalms ieguvis stikla pārsegumu, gājienu starp Doma laukumu un Mazo Pils ielu padarot par cita veida piedzīvojumu. "It īpaši draņķīgā laikā ir patīkami iziet cauri vienai skaistai publiskai telpai, nevis vienkārši apiet ap stūri," smejoties teic Jānis Lejnieks. Izstāde Jaunais vecajā. Latvijā neklātienē piedāvā iepazīt arī drupu konservācijas un mūsdienīga dizaina sintēzes piemēru Drupu māja. "Stiklots brīvdienu mājoklis, kuru Uldis Lukševics ir iebūvējis nopostītas lauku sētas mūros," raksturo kurators.
Runājot par atdarinājumu vai kopiju radīšanu kā vienu no variantiem, VKPAI vadītājs Juris Dambis norāda, ka tā ir mūsdienu arhitektūras spēju neatzīšana, turklāt tā ir pretrunā ar kultūras mantojuma saglabāšanas filozofiju. "Mēs stāstām sabiedrībai: ja zaudēsim oriģinālu, nebūs nekādu problēmu - uzbūvēsim jaunu!" paskaidro VKPAI vadītājs. Savukārt notikušajā konferencē Polijas Kultūras un nacionālā mantojuma ministre Malgožata Omilanovska to nosaukusi par Pandoras lādes atvēršanu. "Ja mēs kaut ko uzbūvējam, mums rodas vēlēšanās doties dziļāk atpakaļ pagātnē."
Koka akcenti
Viens no izstādes Jaunais vecajā. Latvijā piemēriem ir Vidzemes koncertzāle Cēsis, kurā var saklausīt pirms simt gadiem celtā Viesīgās biedrības nama atbalsi. "Kompleksā var atrast un atpazīt kādreizējā ieejas vestibila sienu koka vairogus, lielās zāles lustras ar griestu rozetēm, veco kāpņu metāla margas, vestibilu pilastrus, kā arī vienīgās vēl no 1914. gada saglabājušās durvis," interneta vietnē cesukoncertzale.lv atklāj pārbūves arhitekts Juris Poga, kurš šajā ēkā ir plaši izmantojis vietējo koku. "Materiālu, kurš mums visiem ir mentāli tuvs un mīļš," piebilst Jānis Lejnieks.
Interesanti, ka pati izstāde ir apskatāma koka ēku renovācijas centrā Koka Rīga, kas atrodas Krāsotāju ielā 12 (ēkas pārbūve un jaunbūve pretendēja uz 2014. gada balvu Rīgas arhitektūrā - I. A.). "Tās interjers atsauc atmiņā monumentālās Latvijas lauku siena šķūņu konstrukcijas," tiek raksturota tumši brūnā krāsā nokrāsotā jaunbūve ar izteiksmīgi oranžajiem akcentiem, kura uzcelta nodegušas ēkas vietā un kļuvusi par vienu no ekspozīcijā Jaunais vecajā. Latvijā izceltajiem piemēriem, kura gadījumā rakstīto tekstu uzreiz var salīdzināt ar realitātē redzamo objektu.
Re, kur tas ir! "Zālē "altāra" lomu pilda fasādes fragments no demontētas ēkas Puškina ielā", divās vienādās daļās sašķeļot izstādi, kura visiem interesentiem ir atvērta līdz 30. martam. Nebēdājiet, ja nepaspējat! Tā turpināsies no 24. aprīļa līdz 24. maijam.