Ābeļdārzs, kurā mākslinieks guvis iedvesmu ne vienam vien savam darbam, šajā pavasarī sakopts un papildināts arī ar jauniem, laikmetam atbilstošu ābolu šķirņu stādiem. Muzejā nupat noslēdzies arī otrais 33 jauno gleznotāju plenērs Pavasaris, kuru darbi brīvā dabā muzeja teritorijā būs skatāmi līdz pat rudenim.
Nupat atjaunoto ābeļdārzu 19.gadsimta beigās pie dzimtas mājām sāka iekopt Vilhelma Purvīša vectēvs Jēkabs, un gleznotājs šo darbu aizrautīgi turpināja, tostarp eksperimentējot ar augļu koku stādīšanu un selekcionēšanu. Latvijas ainavu gleznošanas pamatlicējs Vilhelms Purvītis dzimtas mājās pavadījis savu bērnību un pusaudža gadus. Gan vairāk nekā 140 gadus senais ābeļdārzs, gan dzimto māju ainaviskā apkārtne mākslinieku iedvesmojusi daudzām viņa gleznām un veidojusi pamatu viņa profesionālajai attīstībai.
Šī gada pavasarī Vilhelma Purvīša muzeja ābeļdārzs, piesaistot Bulduru Dārzkopības vidusskolas speciālistus, sakopts un atjaunots. Ābeļdārzā un ainavu takas teritorijā šī projekta ietvaros ierīkotas atpūtas vietas muzeja apmeklētājiem, un dārzs papildināts arī ar jauniem ābeļu stādiņiem – īpaši atlasītām šķirnēm, kas bija populāras un pieejamas Latvijā 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā.
Jūnija sākumā Purvīša muzejā jau otro gadu norisinājās mākslinieku plenērs un jauno gleznotāju konkurss Pavasaris. 33 plenēra dalībnieki, Jāņa Rozentāla Mākslas skolas un Cēsu pilsētas Mākslas skolas audzēkņi, nedēļu ilgas radošās mācību nometnes ietvaros radījuši Purvīša dzimtas māju dabas skaistuma iedvesmotas gleznas, kas Purvīša muzeja brīvdabas ekspozīcijā būs apmeklētājiem apskatāmas līdz rudenim. Ar jauniešiem plenēra ietvaros strādāja profesionāli mākslas pasniedzēji, un fināla darbi šīs vasaras mēnešos būs nodoti gan muzeja apmeklētāju, gan profesionālas žūrijas vērtējumam. Divi no konkursa uzvarētājiem iegūs iespēju doties uz kādu no ārvalstu mākslas muzejiem iedvesmoties tālākai radošai darbībai.
“Plenērs un konkurss Pavasaris Purvīša dzimtajās mājās šiem jauniešiem ir ne vien lieliska iespēja smelties radošo iedvesmu vēsturiskā un ainaviski krāšņā vietā, bet tam ir arī dziļi simboliska nozīme. Kad Vilhelms Purvītis pats savulaik absolvēja Sanktpēterburgas Mākslas akadēmiju ar zelta medaļu, akadēmija viņam piešķīra 2500 rubļus, lai viņš varētu braukt skoloties un iedvesmoties uz muzejiem Eiropā. Tas bija viens no viņa mākslinieka dzīves lielajiem notikumiem, un tagad šī tradīcija simboliski tiek turpināta viņa dzimtas mājās mūsdienu Latvijā,” stāsta muzeja valdes priekšsēdētāja Žanete Grende.
Muzeja pastāvīgajā brīvdabas ekspozīcijā joprojām skatāma arī izstāde Septiņi gudrie, kas apmeklētājiem sniedz iespēju mākslinieku iepazīt ar viņa dzīvē septiņu nozīmīgu cilvēku starpniecību. To vidū ir mākslinieka vectēvs Jēkabs, viņa pasniedzējs Pēterburgā Arkhips Kuindži, Drisas pareizticīgās baznīcas mācītāja dēls Vasīlijs Sloveckis, draugs un studiju biedrs Johans Valters, viņa audzēkņi Miervaldis Ķemers un Kurts Fridrihsons, kā arī gleznotāja audžumeita Mariona Vitans. Izstādē caur šo Purvītim tuvo cilvēku prizmu skatītājam atklājas Vilhelma Purvīša dzīvesstāsts, personība un vērtības.
Purvīša muzejs, kura pastāvīgā ekspozīcija ir vēl tās tapšanas stadijā, tuvāko gadu laikā iecerējis atjaunot vairākas Purvīša dzimtas māju ēkas. Muzejs nu jau vairākus gadus veic vēl nebijušu Vilhelma Purvīša mākslas izziņas un pētniecības procesu Latvijā un ārvalstīs. Pateicoties vairākām muzeja īstenotām akcijām Meklēt un atrast Purvīti, daudzi mākslinieka darbi apzināti privātās kolekcijās Latvijā. Vienlaikus, viens no muzeja svarīgākajiem šī brīža darbiem ir pētnieciskās ekspedīcijas uz muzejiem Vācijā. Aplēses liecina, ka Vilhelma Purvīša daiļrade Latvijas kultūrvēsturiskajam mantojumam devusi kopumā ap 2000 gleznu. Lielākās daļas šo gleznu atrašanās vieta nav zināma. Zināms, ka Otrā pasaules kara laikā no Latvijas uz Vāciju tika izvestas ap 900 viņa gleznu, un tās uzskatāmas par zudušām.
Starpvalstu vienošanās par zudušās un nolaupītās mākslas atgriešanu paredz iespēju valstīm šos nacionālos dārgumus atgūt. Tomēr Latvija neatkarības gados oficiālu pieprasījumu par Vilhelma Purvīša mākslas darbu meklēšanu un atgriešanu Latvijai nav iesniegusi. Purvīša muzeja komanda pēdējo mēnešu laikā Vācijā uzgājusi vairākus svarīgus pavedienus, kas varētu ļaut vismaz nelielu daļu gleznotāja daiļrades atgriezt Latvijai.
Purvīša muzejs nākotnē iecerēts ne vien kā vieta, kur uzzināt par šī Latvijas vēsturē nozīmīgā mākslinieka dzīvi un daiļradi, bet arī kā radošuma un vietējās kopienas centrs. Aizgūstot ideju no Imanta Ziedoņa memoriālā muzeja un fonda Viegli darbības, šajā pavasarī muzeja teritorijā notika kultūrtalka, kurā piedalījās gan apkārtnes iedzīvotāji, gan brīvprātīgie no visas Latvijas. Muzejs šogad bija arī Latvijas Muzeju biedrības Gada balva 2024 laureātu vidū, iegūstot atzinību par tā mākslinieku balvu Pavasaris, kas vērsta uz jauno talantu atbalstīšanu, viņu profesionālās, kā arī personīgās izaugsmes veicināšanu un ainavas kā mākslas žanra popularizēšanu.