Diskusijā galvenā uzmanība tiks vērsta uz post-digitālā laikmeta attēla pārmērīguma iezīmi, kas ir atstājusi nospiedumu uz cilvēku maņām, klātbūtnes izjūtu un apkārtējās vides uztveri, radot atmiņas traucējumus un spēcīgu nošķirtību cilvēkvidē.
Kopš fotogrāfijas izgudrošanas, individuālās un kolektīvās pieredzes dokumentēšana un arhivēšana ir kļuvusi kā atmiņas pagarinājuma rīks. Laika gaitā ir nomainījušās elektroniskās simulācijas, veidojot cilvēku ikdienu kā nepastarpinātu tā medializētā attēlu realitāti.
Andreass Huyssen, modernās un mūsdienu literatūras un kultūras speciālists, ir konstatējis, ka arvien vairāk cilvēku atsakās no savas spējas atcerēties sevi kā indivīdu un pārceļ šo spēju uz mākslīgajām, starpniecības atmiņu bankām, ko nodrošina tehnoloģijas. Tā rezultātā, apgalvo Andreass Huyssen, veidojas "arhīva sinhronitāte, kas izšķīdina laiku un atmiņu, izraisot kultūras amnēzijas formu".
Kā sociālie tīkli ir mainījuši fotogrāfijas un realitātes attiecības, dokumentācijai kļūstot par simulācijas un ilūzijas veidojošu rīku? Kāda ir mediju attīstība nākotnē un kā tas mainīsies? Šie un daudzi citi jautājumi tiks apspriesti caur sarunām kopā ar mākslinieci Kristīni Krauzi-Slucku, bibliogrāfi un atklātņu kolekcijas glabātāju Līgu Goldbergu un filosofu Tomu Babincevu. Diskusiju vadīs rakstniece Ieva Melgalve.
Latviešu mākslinieces Kristīnes Krauzes-Sluckas izstāde Izšķirtspējas streiks ir jauktu mediju instalācija, kas aplūko fotogrāfijas pārproducēšanu digitālajā laikmetā. Aplūkojamās instalācijas izejmateriāla pamatā ir sasmalcinātas fotogrāfijas no Krauzes-Sluckas ģimenes albuma. Līdz ar fotogrāfiju samalšanu ģimenes atmiņas pārvēršas bezveidīgā masā, pakļaujot fotogrāfiju jaunu nozīmju meklējumiem.
Kristīnes Krauzes-Sluckas izstāde Izšķirtspējas streiks ir skatāma ISSP Galerijā līdz 14. maijam.