Divu metriku polemika ir telpiska, laikā izvērsta un skaniska instalācija, kuras centrā ir liela iekārta skulptūra, kas atvasināta no latviešu un lietuviešu tradicionālajiem puzuriem – no salmiem veidotiem kustīgiem objektiem, kas tradicionāli sastāv no dubultpiramīdas, kas rotē ap savu asi.
IevaKrish puzura versija atšķiras no tradicionālās. "Instalācijas centrā esošais puzuris ir veidots tehnikā, ko biežāk esam redzējuši Lietuvā, kur puzurus mēdz dēvēt par debesu dārziem (dangaus sodai). Debesu dārzs kā ideālās telpas projekcija jeb ģeometriskas kārtības piešķiršana tukšumam. Mūsu ideālās telpas projekcija ir mazliet skarba: tā ir radīta no metāla nevis salmiem un vidū pāršķelta pušu, veidojot divas autonomi rotējošas daļas, kas brīžiem tiecas būt polemiskas. Mēs aicinām instalācijā uzkavēties un, vērojot organizētā tukšuma (tā ēnu) saspēli, sapņot ritošās Daugavas fonā!" stāsta mākslinieki.
Darbs arī turpmāk paliks IevaKrish īpašumā, taču būs pieejams apskatei ikvienam LNB apmeklētājam – Latvijas Nacionālās bibliotēkas 2. stāva atpūtas zonā ar skatu uz Daugavu.
Ticība senu simbolu aizsargājošajam vai dziedinošajam spēkam ir individuāla izvēle, tomēr grūti iztēloties vēl piemērotāku vietu mākslas darbam, kurā iekodēti senie baltu sakrālie simboli, norāda Rīgas biennāles fonda dibinātāja Agnija Mirgorodska. "Puzuri tradicionālajā kultūrā atzīmē dzīves pārejas brīžus, piemēram, saulgriežus, piedzimšanu vai kāzas, un to nepārtrauktās kustības nolūks ir aizbaidīt ļaunos garus un dot svētību jaunlaulātajiem. Latviešu un lietuviešu puzuri eksistē kā sakrāli objekti mājas vidē un bieži tiek uzskatīti par miniatūru visuma atveidojumu. Šis darbs ir piepildīts ar spēcīgu simbolismu, un tas arī atradīsies simboliskā vietā," uzsver Agnija Mirgorodska.
IevaKrish instalācija ietver atsauci uz serbu vēsturnieka un rakstnieka Milorada Paviča grāmatā Otrais ķermenis pausto domu: "Tā visums tika radīts: laiks pārgrieza mūžību. Tas izveidoja divas mūžības no vienas – pagātni un nākotni."
Instalācijas audioelements, ko radījis komponists Jēkabs Nīmanis, ir kā pavadījums puzura divām daļām, viena no tām veidota kā konstanta ambientu skaņu ainava – tukšuma skaņa, otra – daudz nepastāvīgāka un mainīga.
"Bibliotēka, būdama gara telpas ideālu projekcija, ir ļoti piemērota vide simboliski piesātinātam darbam. Pārrāvums Divu metru polemikā atspoguļo arī ieilgušo distanci starp LNB un klātienes lasītājiem. Savā ziņā šis darbs ir laikmeta liecība 2020. gada notikumiem, kas neparedzamos veidos mainīja lasīšanas paradumus. Jauna ikdienas līdzsvara meklējumi joprojām ir procesā, un retie harmonijas brīži sasaucas ar mirkļiem, kad puzura sadalītie apjomi izlīdzinās uz vienotas ass," stāsta LNB Izstāžu centra vadītāja Anete Krūmiņa.
Apvienības IevaKrish radošā prakse raksturojama kā laikmetīgās horeogrāfijas un scenogrāfijas hibrīdforma. Abus interesē komunikācija ar apmeklētāju. Katru reizi tās pētījumi manifestējas neparastu mediju un formu izmantojumā. Telpa abu darbos vienlaikus top un gaist, tā radot scenogrāfisku paradoksu. Daudzslāņainie dueta darbi ietver gan tiešas, vadītas pieredzes individuāliem apmeklētājiem, gan izvērstus interaktīvus notikumus lielākām skatītāju grupām, ietverot deju, horeogrāfētu skaņu, kolektīvas masāžas, ēšanu, malkas skaldīšanu un elpošanas vingrinājumus. "Mūs interesē tādu darbu radīšana, kas abiem: izpildītājiem un apmeklētājiem, sniedz ja ne vienādus, tad līdzīgus pieredzes punktus. It kā skatītāji atrastos ūdenī līdzās izpildītājiem, bet nesamērcētos," skaidro duets.
IevaKrish izrādes un instalācijas: Tuvumā tukšums, Lauka pētījumi (Cēsis, 2021), Sansusī (Aknīste, 2019); Satikt, Laiks dejot (Rīga, 2021), Valmieras Vasaras teātra festivāls (Valmiera, 2020); Labrys, SPOT (Viļņa, 2020), Spectaculare (Prāga, 2020), Tanzmainz (Mainca, 2020), Survival Kit 10.1 (Rīga, 2019), Laiks dejot (Rīga, 2019); Infade, Latvijas dejas platforma (Rīga, 2018); Gotca, Are You Kid-ing (Fāluna, 2018).
Seko līdzi aktuālajam arī notikumam veltītajā Diena.lv sadaļā!