Krievu māksla no Baltijas valstu kolekcijām. 1890–1930_, kas spoži parāda stilistisko daudzveidību Krievijas kultūras un mākslas ļoti intensīvā attīstības posmā, kura pētniecība joprojām turpinās. Par to liecina saistībā ar izstādi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rīkotā starptautiska zinātniska konference Jaunās mākslas principi. No simbolisma līdz avangardam, kurā piedalīsies mākslas zinātnieki no Latvijas, Igaunijas, Nīderlandes, Lielbritānijas un ASV.
Konferences nosaukumam izmantots latviešu mākslinieka un teorētiķa Voldemāra Matveja raksta nosaukums Jaunās mākslas principi, kas ar Vladimira Markova pseidonīmu pirmoreiz tika publicēts krievu valodā 1912. gadā, pirms 100 gadiem. Rakstā Matvejs pauda savu viedokli gan pret akadēmisko tradīciju, gan par mākslas attīstības procesiem kopumā. Viņš bija viens no pirmajiem, kas uzskatīja, ka jaunās, avangarda mākslas pamatu veidošanai noderīga arī citu pasaules kultūras reģionu kreatīvā pieredze.
Vienlaikus Matvejs un citi jaunie mākslinieki sekoja laikabiedru – mākslinieku-simbolistu darbībai, kas kalpoja par vēl vienu ierosmes avotu, rosinot intensīvu diskusiju starp abu virzienu pārstāvjiem par mākslas un mūzikas, mākslas un fotogrāfijas, mākslas un zinātnes mijiedarbību.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja organizētajā zinātniskā konferencē aicināto speciālistu referāti veltīti minētajam jautājumu lokam, apliecinot to aktualitāti arī 21. gadsimta sākumā. Šī konference ir iespēja izvērtēt 20. gadsimta sākuma kā latviešu, tā krievu kultūras un mākslas attīstību vai kādu atsevišķu parādību nevis vienas nacionālās skolas ietvaros, bet gan plašākā kultūrvēsturiskā kontekstā.
Ieeja konferencē ir bez maksas.
Konferences programma:
09.45–10.20 Dalībnieku reģistrācija
10.20–10.30 Konferences atklāšana
10.30–11.00 Krievu mākslas izstāde Sudraba laikmets no Baltijas valstu muzejiem – no simbolisma līdz avangardam. Ksenija Rudzīte, Ārzemju mākslas departamenta Glezniecības kolekcijas glabātāja, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīga, Latvija
11.00–11.30 Matveja Jaunās mākslas principi darbībā: jaunākie atklājumi V. Matveja fotokolekcijas pētniecībā. Irēna Bužinska, Latvijas Vizuālās mākslas departamenta izstāžu kuratore, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīga, Latvija
11.30–12.00 Pa jaunās tipogrāfijas pēdām Latvijas grāmatu mākslā. Aija Brasliņa, Latvijas Vizuālās mākslas departamenta Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas (18. gs. – 20. gs. 1. puse) vadītāja, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīga, Latvija
12.00–12.30 Fotomontāža. Jaunā laikmeta formālo meklējumu ideoloģiskais konteksts. Iveta Derkusova, direktores palīdze, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīga, Latvija
12.30–12.45 Dzejas lasījumi par konferences referātu tēmām aktiera Leonīda Lenca izpildījumā
12.45–13.30 Pusdienu pārtraukums
13.30–14.00 Tilti un pārrāvumi starp simbolismu un orientālismu. Dr. Inessa Kuteiņikova (Inessa Kouteinikova), mākslas zinātniece, Nīderlande
14.00–14.30 Mūzas pavērsienā. Akcentējot sievišķīgo igauņu agrīnā modernisma mākslā. Tīna Abela (Tiina Abel), izstāžu kuratore, Igaunijas Mākslas muzejs KUMU, Tallina, Igaunija
14.30–15.00 Pionieru gleznas: jautājumi par mācību procesa reprezentāciju krievu un agrīnajā padomju mākslā.
Dr. Džeremijs Hovards (Jeremy Howard), Sentendrjūzas Universitāte, Lielbritānija
15.00–15.30 Pārliecinošās sejas: Voldemāra Matveja Āfrikas mākslas fotogrāfijas. Dr. Zoī Strotere (Zoe Strother), Kolumbijas Universitāte, Ņujorka, ASV
15.30–16.00 Mihaila Kuzmina poēma „Forele caursit ledu” sudraba laikmeta ideju gaismā. Dr. hab. art. Silvija Radzobe, Latvijas Universitāte, Rīga, Latvija
16.00–16.30 Aleksandra Skrjabina krāsu dzirde. Kvintu aplis. Zodiaks. Orests Silabriedis, žurnāla „Mūzikas Saule” galvenais redaktors, Rīga, Latvija
16.30–17.00 Īsas debates, konferences darba noslēgums
Konferenci vada Irēna Bužinska.
Konferences valodas: angļu un latviešu bez tulkojuma.
Konferenci organizē Irēna Bužinska sadarbībā ar Kseniju Rudzīti.