gadā Rīgā nodibināja bīskaps Alberts. Te tā pastāvēja līdz 1939. gadam, kad repatriācijas gaitā bija spiesta pamest Latviju. Šodien tai pieder vēl pavisam 24 biedru, kuru caurmēra vecums ir 65 gadu, bet „pastarītis“ ir dzimis 1972. gadā. Mazliet pielāgojoties laika garam, vecpuiša statuss šodien vairs nepieder pie noteikumiem, lai iestātos šajā patrīciešu biedrībā, taču attiecīgs finansiāls nodrošinājums noteikti skaitās priekšrocība. Tā patreizējais kopas eldermanis Džons H. Helmsings ir rēders Hamburgā (un vecpuisis).Vienreiz gadā, tiekoties uz „brāļu maltīti“, galdā nonāk arī Rozeliusa nama ekspozicijā glabātie trauki, kaut vai 1654. gadā Rīgā izgatavotais, krāšņi apzeltītais Amicitia (Draudzības) kauss, kuru rotā antīku dievu attēli. Iekšā tam der iespaidīgas divas pudeles šampānieša. Svaigi renovētajā krātuvē tagad nonākušas arī Melngalvju kompānijas dārglietas, kas līdz šim glabājušās Hesenes pavalsts muzejā Darmštatē, līdz ar ko Brēmenē mājvietu atraduši pavisam 40 izcili eksponāti. Taču būtībā ar šo soli apvienotas tikai tās krājuma daļas, kas atrodas Vācijā. Otra puse – tostarp arī visa sudraba šnaucamtabakas dožu kolekcija – vēl arvien atrodas Latvijā.Kā raksta avīze "die tageszeitung", Rīgas Melngalvju nams jau kopš vairākiem gadiem mēģinot savest kopā abas šīs daļas vismaz vienas izstādes ietvaros, taču ar šo nodomu esot atdūries pret brālības vairākumu Vācijā: tas baidoties, ka šāda pasākuma gaitā Latvija varētu izvirzīt pretenzijas uz visu kolekciju.
Melngalvju biedrība Brēmenē paplašina savu dārglietu krājumu
Pirms pāris dienām vēsturiskā Rozeliusa nama telpās Brēmenē publikai atkal kļuvusi pieejama pilnīgi renovētā krātuve, kurā kopš 1980. gada glabājas daļa leģendārās Melngalvju kompānijas dārglietu – no 16. līdz 20. gadsimtam tapuši sudraba dzeramtrauki, nereti arī vēl apzeltīti. Kā zināms, Melngalvju brālību, kurā pulcējas jauni, neprecēti vācu tirgoņi, jau 1201.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.