Muzejs aicina uz diskusiju “Ko Ošu Anna zināja par drošu seksu?”

Diskusijas centrā – sievietes goda jēdziens un tā transformācijas ekonomisko un sociālo pārmaiņu iespaidā. Kā laika gaitā mainījusies mums pieejamā informācija un attieksme? Vai zināšanas par seksu atrisina problēmas? Gan latviešu, gan pasaules literatūrā itin bieži sastopami cilvēka seksualitātes izraisīti jautājumi, konflikti un dilemmas – vai par seksu būtu jārunā arī literatūras stundās, vai pietiek ar veselības mācību un anatomiju? Apaļā galda diskusija “Ko Ošu Anna zināja par drošu seksu?” paredzēta kā noslēgums izstādei “Kas cilvēks cilvēkam spēj būt?”, kas kopš 2010. gada 19. marta skatāma Rakstniecības un mūzikas muzejā. Izstāde notiek Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību ietvaros, un tai ir divas daļas – muzeja veidotā izstāde “Dzīves pabērni latviešu literatūrā” un skolēnu radītie darbi – plakāti, zīmējumi, instalācijas. “Izstāde aicina aizdomāt par nabadzību, atstumtību, dažādību, draudzību, citādību, vardarbību – parādībām un sajūtām, ar kurām ikdienā var sastapties ikviens. Šīs tēmas arī latviešu literatūrā ir ļoti aktuālas. Viena no klasiskām problēmsituācijām literatūrā ir arī ārlaulības grūtniecība – tās dēļ no mājām tiek patriekta gan Liena “Mērnieku laikos”, gan Ošu Anna “Zaļajā zemē”. Šodienas sociālo attiecību modeļi nereti kavē saskatīt traģēdiju tā laika acīm, piemēram, mūsdienās nepilnas ģimenes ar vienu apgādnieku (visbiežāk – māti) šķiet pierasta, ja ne gluži normāla parādība, tomēr  – varbūt, runājot par literatūrā sastopamām situācijām, iespējams analizēt un labāk izprast arī mūsdienu jauniešu dzīvē aktuālas situācijas,” pavēstīja G.Kāle.